FM: Cenu pieauguma temps februārī mazinās

Patēriņa cenu pieauguma temps februārī ir mazinājies, ko nodrošinājis galvenokārt energoresursu cenu kritums pasaules tirgos, mēneša laikā nedaudz pazeminot siltumenerģijas un cietā kurināmā cenas Latvijā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidro, ka augsto inflācijas līmeni gada griezumā, tāpat kā iepriekšējos mēnešos, noteikušas strauji pieaugušās elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas un cita kurināmā cenas, kas kopumā salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri palielinājušās par 72,8% un devušas vairāk nekā vienu trešdaļu no kopējās inflācijas.

Vēl gandrīz trešdaļu kopējā inflācijā devis pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums par 23,7%, bet autodegvielas cenas, kam lielu pagājušā gada laiku tāpat bija būtiska ietekme kopējā cenu pieaugumā, uzrādījušas 12% kāpumu.

Ministrijā uzsver, ka, lai gan gada griezumā energoresursu cenas Latvijā joprojām ir augstākas nekā pirms gada, pēdējo mēnešu laikā tās pasaules tirgos ir krasi kritušās, īpaši dabasgāzei – no pērnā gada augustā sasniegtajiem pāri par 300 eiro par megavatstundu samazinoties jau tuvu pie 40 eiro par megavatstundu un atgriežoties līmenī, kādā tās bija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušā gada februārī.

Kā norāda FM, samazinās arī elektroenerģijas biržas cena, tomēr Latvijā patērētāji cenu kritumu pagaidām vēl neizjūt, ņemot vērā lielo fiksētās cenas līgumu īpatsvaru un valsts atbalstu elektroenerģijas izmaksām pagājušajā apkures sezonā.

Ministrijā min, ka arī siltumenerģijas cenās elektroenerģijas biržas cenas kritums pagaidām vēl īsti nav atspoguļojies, taču jau arvien lielāks skaits pašvaldību ziņo par siltumenerģijas tarifu pazemināšanu nākamajos mēnešos, kas ļauj prognozēt arī daudz straujāku kopējā inflācijas līmeņa kritumu Latvijā.

FM prognozē, ka inflācijas pazemināšanos nākamajos mēnešos nodrošinās arī degvielas cenas, kas patlaban jau ir zemākā līmenī nekā pirms gada.

Vienlaikus cita situācija ir pārtikas sektorā, kur, kā skaidro ministrijas pārstāvji, neskatoties uz pārtikas izejvielu cenu kritumu pasaules tirgos, cenas Latvijā arvien turpina palielināties. Ministrijā atzīmē, ka pārtikas cenu pieaugums vairs nav tik straujš, kā tas bija atsevišķos pagājušā gada mēnešos, kad cenas palielinājās pat par 3%, tomēr februārī joprojām saglabājies 1,2% pieaugums.

Ministrijā norāda, ka kopumā gada laikā lielākā ietekme uz kopējo pārtikas cenu kāpumu bijusi maizes un graudaugu, kā arī gaļas produktu cenu pieaugumam attiecīgi par 30,6% un 23,8%, bet pēdējā mēneša laikā turpinājušas augt zivju produktu, augļu un dārzeņu, cukura un bezalkoholisko dzērienu cenas, kamēr maizes, gaļas un piena produktu grupās cenas ir samazinājušās.

Vienlaikus februārī nedaudz paātrinājies arī citu preču un pakalpojumu cenu kopējais pieaugums, signalizējot, ka inflācijas otrās kārtas efekti arī varētu izrādīties nedaudz spēcīgāki nekā iepriekš gaidīts.

FM skaidro, ka arī eirozonā kopumā cenu inflācijas līmenis februārī bijis nedaudz noturīgāks, nekā iepriekš prognozēja liela daļa ekspertu, un gada inflācija salīdzinājumā ar janvāri samazinājusies par 0,1 procentpunktu, noslīdot līdz 8,5%.

Kopumā nākamajos mēnešos Latvijā gaidāms straujš inflācijas līmeņa kritums, vasarā gada inflācijai samazinoties zem 10%, bet gada beigās noslīdot līdz pāris procentiem, prognozē FM.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%, bet gada laikā – šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri – palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 19,4%.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji aģentūrai LETA prognozēja, ka arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, būs vērojama arī to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām.

Ņemot vērā nenoteikto ģeopolitisko situāciju un inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā kopumā vidējā gada inflācija paredzama 9% robežās.