Bauskas novads – vienīgais Zemgalē bez ugunsgrēkos bojāgājušajiem

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) apkopotā statistika liecina, ka 2022. gadā Zemgales reģionā nedaudz palielinājās izsaukumu skaits, tostarp arī uz ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbiem, bet samazinājās maldinošu izsaukumu skaits.

Tāpat pērn samazinājās ugunsgrēkos bojāgājušo un izglābto skaits, bet palielinājās cietušo skaits. Zemgalē reģistrēts otrs lielākais izsaukumu skaits starp visiem Latvijas reģioniem, informē Viktorija Gribuste, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā.

«No vienas puses, aizvadīto gadu varam vērtēt pozitīvi, jo samazinājies ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Bet tajā pašā laikā redzam, ka lielu daļu šīs traģiskās nelaimes varēja novērst, ja vien cilvēki būtu uzmanīgāk rīkojušies ar uguni, parūpējušies par dūmu detektora uzstādīšanu savā mājoklī, saveduši kārtībā apkures iekārtas, nelietojuši bojātas elektroierīces. Apmēram 60% ugunsgrēku izceļas cilvēku neuzmanības dēļ, un šo ugunsgrēku varētu nebūt, ja cilvēki būtu apdomīgāki, piesardzīgāki. Diemžēl nevar nepieminēt arī alkohola lietošanu kā apstākli, kas veicina traģisku ugunsgrēku izcelšanos,» uzsver VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš.

2022. gadā Zemgales reģionā nedaudz pieauga kopējais izsaukumu skaits. VUGD Zemgales reģiona pārvaldes ugunsdzēsēji glābēji 2022. gadā devās uz 3044 notikumiem, no kuriem 1153 bija ugunsgrēki, 1473 glābšanas darbi, bet 418 izsaukumi bija maldinājums. Glābšanas darbu skaits pēdējos sešos un arī aizvadītajā gadā turpināja pieaugt, bet maldinošo izsaukumu skaits samazinājās.

Pieaudzis cietušo skaits

Aizvadītajā gadā Zemgalē ugunsgrēkos gāja bojā 12 cilvēki, kas ir par trim mazāk nekā 2021. gadā. Ugunsgrēkos cieta 30 cilvēki, kas ir par sešiem vairāk nekā gadu iepriekš, un izglābti 30 cilvēki, kas ir mazāk nekā pēdējos trijos gados.

Traģiskie ugunsgrēki, kuros gāja bojā cilvēki, notika Jelgavas valstspilsētā (3), Jēkabpils valstspilsētā, Aizkraukles, Jēkabpils, Jelgavas (2) un Tukuma (2) novadā. Vienā ugunsgrēkā Tukuma novadā gāja bojā divi cilvēki. No bojāgājušajiem sešas bija sievietes un pieci – vīrieši, bet viena bojāgājušā dzimumu notikuma vietā nevarēja identificēt. No Valsts policijas iegūtā informācija liecina, ka vidējais bojāgājušo vecums bija 67 gadi, kas ir nedaudz vairāk kā iepriekšējā gadā, bet ugunsgrēku vidējā degšanas platība 38 m². Piecos no 11 ugunsgrēkiem, kuros gāja bojā cilvēki, degšanas platība nebija lielāka par 10 m². Šo traģisko ugunsnelaimju iespējamie cēloņi bija neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā izmantojot atklātu liesmu un smēķējot, kā arī nepareiza elektroiekārtu un apkures ierīces ekspluatācija.

Mazākais ugunsgrēkos bojāgājušo skaits

Kopumā Latvijā 2022. gadā ugunsdzēsēji glābēji devās uz 20 845 izsaukumiem, no tiem 6777 izsaukumi bija uz ugunsgrēkiem, 248 – uz meža ugunsgrēkiem, 10 161 uz glābšanas darbiem, bet 3659 bija maldinājumi. Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos gāja bojā 74 cilvēki, kas ir mazākais gadā reģistrēto ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Savukārt ugunsgrēkos cieta 257 cilvēki, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš, bet 369 cilvēki izglābti.

Samazinājies ugunsgrēku skaits mājokļos un lauksaimniecības objektos, bet tas pieaudzis nedzīvojamās ēkās – pirtīs, saimniecības ēkās, kā arī publiskās un ražošanas ēkās, transportlīdzekļos un noliktavās.

Kā skaidro VUGD priekšnieks O. Āboliņš: «Šogad turpināsim īstenot dažādus informatīvos pasākumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas un izpratni par drošu rīcību, kas palīdz novērst negadījumus, kā arī pareizu rīcību, ja negadījums tomēr noticis. Viens no uzsvariem noteikti būs uz dūmu detektoru nepieciešamību mājoklī, jo vēl joprojām tikai katrā trešajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji dzird skanam brīdinošo dūmu detektora signālu. Savukārt ugunsgrēkos, kuros pērn cilvēki gāja bojā, vairumā gadījumu dūmu detektors mājoklī nebija uzstādīts. Bet mūsu pieredze rāda, ka tajos mājokļos, kuros ir uzstādīts dūmu detektors, ugunsnelaime visbiežāk beidzas ar izbīli un materiālajiem, nevis cilvēku zaudējumiem.»

Glābšanas darbos visā Latvijā izglābti 518 cilvēki, no tiem pēc ceļu satiksmes negadījumiem izglābti 146 cilvēki, mežā vai purvā – 65, uz ūdens un ledus – 79 cilvēki. Lielākā daļa glābšanas darbu bija saistīti ar dažāda veida tehnisko palīdzību (nolūzušu koku novākšana, bojātu konstrukciju noņemšana, ceļa braucamās daļas sakārtošana pēc avārijām), cilvēku glābšanu pēc ceļu satiksmes negadījumiem, uz ūdens un ledus, mežā vai purvā, kā arī sniedzot atbalstu citiem operatīvajiem dienestiem.

Preventīvajam darbam novadā ir rezultāts

Bauskas novadā pērn fiksēti 156 ugunsgrēki, tajos nav gājuši bojā cilvēki, tomēr astoņi ir cietuši un izglābti.

VUGD Bauskas daļas komandieris Vadims Kuzmičs «Bauskas Dzīvei» pagājušo gadu raksturo šādi: «Aizvadīto gadu izsaukumu jomā vērtēju pozitīvi. Konsekvents darbs prevencijā un ugunsdrošības uzraudzībā sāk atspoguļoties izsaukumu skaita un to seku samazinājumā. Cilvēki kļūst izglītotāki un arī apzinīgāk pievēršas ugunsdrošības prasību ievērošanai. Mazinājies ir sarežģītu ugunsgrēku skaits, un esam aizvadījuši gadu bez ugunsgrēkos bojāgājušajiem, starp citu, vienīgais novads Zemgalē. Lai gan ir pieaudzis ugunsgrēkos cietušo skaits, tas liecina, ka cilvēki ir varējuši savlaicīgāk pamanīt ugunsgrēka izcelšanos. Kopumā Bauskas novadā arī aizvadītajā gadā turpināja samazināties ugunsgrēku skaits, bet pieauga glābšanas darbu skaits, taču attiecībā uz glābšanas darbiem – tā ir tendence visā Latvijā.»

Vadims Kuzmičs uzsver, ka vēl nopietns darbs jāpaveic, lai mēs kļūtu par drošu sabiedrību. Viņš min, ka vēl joprojām ir ļoti daudz mājokļu, kuros nav uzstādīti dūmu detektori, vēl joprojām 60% ugunsgrēku izceļas cilvēku neuzmanīgas rīcības dēļ. V. Kuzmičs sola, ka dienests turpinās izglītot un skaidrot, lai ugunsdrošības prasību izpilde kļūtu par ikdienas ieradumu.