Biometāna ražotnē Bauskā plāno investēt 14 milj. eiro

“Putnu fabrika Ķekava” biometāna gāzes ražotnē Bauskā plāno investēt aptuveni 12 līdz 14 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Pranckevičs atklāja, ka “Putnu fabrika Ķekava” jau ir vienojusies ar Bauskas pašvaldību, ražotnei ir vieta un būvniecības plāni, patlaban notiek projekta inženiertehniskā projektēšana. Sāktas sarunas ar ministriju un valdību.

Projekta rezultātā “Putnu fabrika Ķekava” kūtsmēslus un pārējos ražošanas pārpalikumus varēs pārvērst biometānā un zaļajā enerģijā. “Projekts mums ir ļoti svarīgs, jo ļaus ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Mums būs sava gāze, kas iegūta no ražošanas pārpalikumiem, savukārt substrāts, kas paliek pāri pēc biometāna un biomasas ražošanas, ir labs mēslojums laukiem,” skaidroja Pranckevičs.

Patlaban uzņēmums no valdības puses gaida, kādas būs atbalsta programmas biometāna ražotnes izveidei. Pranckevičs norādīja, ka Lietuvā šādas atbalsta programmas jau ir un to pašu “Putnu fabrika Ķekava” sagaida arī Latvijā. Atbalsta programmas ministrijas sola vasarā vai rudenī.

Pranckevičs atzīmēja divus variantus – saražoto biometānu izmantot elektrībai un siltumam “Putnu fabrika Ķekava” ražošanai, vai to pārdot “Sadales tīklam” un gūt ienākumus, kas samazinātu ražošanas izmaksas. Abi varianti ir iespējami, bet vēl nav zināms, kurš būs labāks.

“Pašlaik gan izskatās, ka tīra biometāna ražošana ir efektīvāka. Valdības visā Eiropā atbalsta biometāna ražošanu ar dažādām programmām, lai mazinātu atkarību no Krievijas dabasgāzes,” stāstīja Pranckevičs, kā piemēru norādot Lietuvas atbalsta programmas, kas bija tieši vērstas uz biometāna ražošanas izveidi un tā pārdošanu valsts enerģētikas kompānijai, nevis pārveidošanai koģenerācijā.

Viņš norādīja – lai mazinātu energoresursu cenu ietekmi, “Putnu fabrika Ķekava” jau rudenī investēja 1,5 miljonus eiro, lai aizstātu dabasgāzi ar sašķidrināto gāzi. Sašķidrināto gāzi uzņēmums sāka izmantot februāra vidū, turklāt “investīcijas dod lielu labumu “Putnu fabrika Ķekava” un ražotnei “Lielzeltiņi” Bauskā, īpaši periodos, kad gāzes cena var atkal pieaugt”. Viņš atzinīgi vērtēja uzņēmuma elastīgumu spējā pārslēgties gan uz dabasgāzi, gan sašķidrināto gāzi, jo tehnoloģijas to ļauj.

“Sašķidrinātā gāze vēsturiski vienmēr ir bijusi lētāka nekā dabasgāze. Jāsaka, ka projekts gan nedaudz aizkavējās, jo pēc šīm tehnoloģijām tirgū bija liels pieprasījums, ļoti daudzas Eiropas kompānijas rudenī mainīja dabasgāzi uz sašķidrināto gāzi. Bijām plānojuši sašķidrināto gāzi sākt lietot jau šogad, janvāra sākumā. Ja tas būtu izdevies, tad ietaupījums būtu bijis tiešām ļoti liels,” teica Pranckevičs.

Pranckevičs minēja saules paneļu parka projektu, kuram ir pabeigtas visas procedūras ar Lauku atbalsta dienestu un kuru uzņēmums ir gatavs sākt. “Šobrīd nedaudz esam iepauzējuši projektu līdz aprīlim, maijam līdz ar finansiālo situāciju, jo mums tajā ir jāiegulda 750 000 eiro. Līdz ko situācija nedaudz uzlabosies, tā projektu turpināsim un 2023.gadā to pabeigsim. Esam plānojuši uzcelt divu megavatu jaudas saules elektrostaciju, kas nodrošinās mums būtisku daļu pašu ražotas elektrības,” norādīja Pranckevičs.

Par putnu gaļas ražošanu Pranckevičs norādīja, ka jaunas investīcijas nav plānotas. “Katru gadu mēs ražošanā investējam 2,5-3 miljonus eiro putnu mājās, kautuvē, iekārtās un aprīkojumā, lai tās atjaunotu. Šīs investīcijas turpinās. Tāpat arī plānojam investēt saldēšanas jaudu palielināšanā, jo saldēšana mūsu produkcijas ražošanas procesā ir ļoti svarīga. Tās gan nebūs miljonu eiro investīcijas, bet pāris simtu tūkstošu apjomā,” atzīmēja Pranckevičs.

Jau ziņots, ka “Putnu fabrika “Ķekava”” finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 30.jūnijam, strādāja ar 72,994 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās 2,7 reizes un bija 2,199 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 18,928 miljoni eiro. Kompānijas “Putnu fabrika “Ķekava” akciju kontrolpakete pieder Lietuvas holdingam “Linas Agro Group”, kurā ietilpst arī “Lielzeltiņi”, “Broileks”, “Cerova” un “PFK Trader”.

Ilustratīvs foto no https://lg.lv