Zemgalē dažādo kurināmo centralizētajā siltumapgādē

Zemgales novados centralizētās siltumapgādes uzņēmumi dažādo apkurē izmantojamā kurināmā veidus, lai nākamajā sezonā pakalpojumu varētu nodrošināt ar lētāko kurināmo, noskaidroja aģentūra LETA.

Bauskas novadā siltuma piegādi sniedz vairākas pašvaldības kapitālsabiedrības, pastāstīja pašvaldībā. Tā SIA “Bauskas siltums” sācis būvniecības darbus Bauskas katlumājā propāna (LPG) tvertņu uzstādīšanai, izbūvējot jaunu LPG pieslēgumu diviem jau esošajiem dabasgāzes katliem, tā diversificējot kurināmā piegādi. Katlumāju varēs darbināt gan ar propāna gāzi, gan ar dabasgāzi, gan ar šķeldu. Vasaras periodā plānota lielā šķeldas katla starpsezonas apkope, paredzot katla iekārtu paplašinātu remontu.

“Bauskas siltums” no maija plāno kurināmā resursu iepirkumu, savukārt Rundāles komunālais dienests jau ir izsludinājis dabasgāzes piegādes iepirkumu.

SIA “Mūsu saimnieks”, kas nodrošina centralizēto siltumapgādi Bauskas novada Vecumniekos, informē, ka pašreizējā apkures sezona ir siltāka, nekā tika prognozēts, tādēļ jau iepriekš nolīgtie kurināmā apjomi netiks izmantoti. Tomēr sakarā ar cenu kritumu tiks rīkots jauns šķeldas iepirkums nākamajai apkures sezonai. Tiek plānoti siltumapgādes sistēmas remonta un uzlabošanas darbi un strādāts, lai mudinātu dzīvokļu īpašniekus veikt daudzdzīvokļu ēku renovāciju, kas mazinātu siltuma zudumus.

SIA “Iecavas siltums” 2021. gada beigās Iecavā uzstādīja jaunu 3 megavatu (MW) jaudas šķeldas katlu, tiek domāts vēl par 2 MW šķeldas katla uzstādīšanu.

Bauskas novada Valles pašvaldības aģentūra plāno kurināmā iepirkšanu jaunajai sezonai, jo tirgū vērojams šķeldas un malkas cenas kritums.

Jelgavā 90-97% no centralizētajai siltumapgādei nepieciešamās siltumenerģijas tiek saražoti no vietējā atjaunojamā resursa – šķeldas – uzņēmuma “Gren” biomasas koģenerācijas stacijā, kas ir lielākā biomasas koģenerācijas stacija valstī, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāve Guntra Matisa. Dabasgāze Jelgavas centralizētajā siltumapgādē tiek izmantota vien nelielā apjomā, un tās izmantošanas apjoms turpina samazināties, nodrošinot alternatīvus kurināmā veidus, tai skaitā koka granulas, ar Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Jēkabpils novadā lielākais siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs ir SIA “Jēkabpils siltums”. Līdz šim uzņēmums lielu daļu siltuma saražoja ar dabasgāzes palīdzību. Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, ir parakstīti līgumi par divu šķeldas katlu māju – Tvaika un Ķieģeļu ielā – projektēšanu un būvniecību. Tāpēc uzņēmums vēl neiepērk kurināmo nākamajai sezonai, jo vēl nav īsti saprotams, cik daudz dabasgāzes būs nepieciešams pēc jauno katlu māju nodošanas ekspluatācijā, skaidro novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers. SIA “Vīgants”, kas sniedz siltumapgādes pakalpojumus Jēkabpils novada Salā un līdz šim 100% izmantoja dabasgāzi, izskata iespēju izveidot pieslēguma vietu, lai nepieciešamības gadījumā pakalpojumu varētu nodrošināt arī ar sašķidrinātās gāzes palīdzību atkarībā no tā, kurš kurināmā veids katrā brīdī tirgū ir lētāks.

Jelgavas novada pašvaldībā stāsta, ka centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniegšana deleģēta kapitālsabiedrībai SIA “Ozolnieku KSDU”. Lielākās ir Ozolnieku, Kalnciema, Ānes un Branku centralizētās siltumapgādes sistēmas. Kā kurināmais Ozolniekos tiek izmantota šķelda, Brankās un daļēji Ozolniekos izmanto dabasgāzi, Ānē un Kalnciemā – propāna gāzi. Tuvojoties apkures sezonas noslēgumam, pašvaldība veic cenu monitoringu energoresursu materiāliem, lai izsludinātu iepirkumus laikā, kad cenas ir zemas.

Guna Vilnīte, LETA