Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Bauskas un Iecavas apvedceļa būvei varētu izmantot privāto – publisko partnerību

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bauskas un Iecavas apvedceļa būvei šosejas A7 pārbūves gaitā varētu izmantot privātās un publiskās partnerības (PPP) modeli, ar kādu patlaban top Ķekavas apvedceļš, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) komunikācijas daļa.

Finanšu aprēķini par apvedceļa būvi sagatavoti 2022.gadā, no 2023.gada pēc valdības lēmuma plānots sākt īpašumu atsavināšanu, kas ritēs līdz 2026.gadam. Projektēšana un būvniecība plānota 2027.-2033.gadā vai nu vienā iepirkumā, vai secīgos posmos, plāno LVC.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

PPP modeli Bauskas un Iecavas apvedceļa būvei apsver pēc pieredzes Ķekavas apvedceļa būvē, kas notiek patlaban. Kā vēsta LVC, tas ir pēdējo 15 gadu lielākais valsts ceļu tīkla attīstības projekts, kas notiek ar alternatīvu finansējuma avotu. Ņemot vērā valsts budžeta ierobežotās iespējas, PPP modelis varētu tikts izmatots arī Bauskas un Iecavas apvedceļam, savukārt Rīgas apvedceļa pārbūvei plānoti Eiropas Savienības kohēzijas fonda līdzekļi.

Jau vēstīts, ka 2022.gada beigās labā vai ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 78,3% valsts galveno autoceļu un 57,5% valsts reģionālo autoceļu ar asfaltbetona segumu. Tas ir labākais rādītājs pēdējo 30 gadu laikā, uzsver LVC. Kopš 2005.gada labā un ļoti labā stāvoklī esošo ceļu garums pieaudzis vairāk nekā divas reizes – no 32% līdz 78,3% galveno ceļu segmentā un no 22% līdz 57,5% reģionālo ceļu segmentā.

Satiksmes ministrijas (SM) budžetā šogad autoceļu būvniecībai un uzturēšanai paredzēti 341,9 miljoni eiro, informē aģentūra LETA. Šogad plānots izbūvēt valsts autoceļus 632 kilometru kopgarumā, prioritāri nodrošinot reģionālo un vietējo autoceļu infrastruktūras uzlabošanu, kas vairos iedzīvotāju mobilitāti reģionos. Kā vēsta SM, šī gada otrajā pusē plānots pabeigt un nodot ekspluatācijā Ķekavas apvedceļu un sākt Bauskas un Iecavas apvedceļa projektēšanu, lai mazinātu A7 autoceļa “Via Baltica” kravas transporta ietekmi uz pilsētvidi.

Avots – LVC.

Foto no «Bauskas Dzīves» arhīva.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (6)

  1. Diez gan patukšs raksts par to, ko šīs tēmas interesenti zin jau gadu vai vairākus.
    Rakstā gan derētu arī paskaidrojums, kas tas PPP tāds ir, lai lasītājiem, bez iepriekšējām zināšanām, būtu skaidrs..

    16
  2. Kā vienmēr: varētu tikt …, varētu būt …, apsver …, iespējamie scenāriji …, plānots sākt, … plānots pabeigt …, u.t.t.

    10
  3. ja Latvijā ko būvē tad tam noteikti jābūt pasaules brīnuma cienīgam, ja ne vēriena, tad vismaz finansu apjoma ziņā, ko paredzēts “apgūt”, Vai tiešām apvedceļš jābūvē tādā garumā, sākot jau pirms Bauskas no Lietuvas puses un beidzot jau krietni aiz Iecavas uz Rīgas pusi. Cik lauksaimniecības zemju tiks ziedots projektam, cik miljonu vajadzēs šo zemju atpirkšanai? Vai tiešām pie mūsu katastrofāli zemās dzimstības mēs plānojam tik lielu abu pilsētu izaugsmi, kad nepietiek ar lokālu abu šo pilsētu apvedceļu, bet jābūvē jauna šoseja, paralēla rail Baltica? Vismaz pagaidām izskatās- sacenšamies par dārgāko būvi.

    12
    2
  4. PP ir OIK autoceļu būvniecībā? Kaut kāda jauna parādu verdzības forma?.Mēs maksājam ceļa nodokli, kuru neizmanto autoceļu fondam. Izskaidrojiet jaunās shēmas!

    4
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.