“Lidl”: Pašlaik mūsu mērķis ir veikalu tīkla paplašināšana Latvijā

SIA “Lidl Latvija” tikko kā ir aizvadījis pirmo pilno finanšu gadu Latvijā. “Lidl Latvija” vadītājs Macejs Urbaņskis (Maciej Urbanski)intervijā aģentūrai LETA saka, ka ir sasniegti daudz labāki rezultāti, nekā bija plānots. Turklāt saskaņā ar “NielsenIQ” datiem “Lidl” tirgus daļa Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniegusi tuvu 10%. Urbaņskis saka, ka pašlaik “Lidl” darbības mērķis Latvijā ir tālāka tīkla izaugsme, lai veikali būtu arvien vairāk pircēju tuvumā.

Kā jūs vērtējat “Lidl” pirmās darbības gadu Latvijā? Kas no sākotnēji iecerētā ir paveikts un kas nav īstenojies?

Mēs “Lidl” ienākšanu Latvijā un Igaunijā vērtējam kā ārkārtīgi veiksmīgu. Apstākļi, kādi valdīja, kad mēs atvērām pirmos veikalus, darbu nepadarīja vieglāku. Pandēmija radīja lielus izaicinājumus, veikalu atvēršanas laikus pirmā mēneša laikā mēs pārcēlām reizes četras, lai pielāgotos mainīgajām prasībām. Turklāt, kad jau šķita, ka viss ir norimies, sākās karš Ukrainā, kas savukārt radīja citus izaicinājumus, ar kuriem bija jātiek galā. Taču mēs izaicinājumus uzlūkojam kā virzītājspēku, kurš liek visu laiku domāt, ko var izdarīt labāk nekā iepriekš.

Es teikšu, ka tas, ko mēs gada laikā esam sasnieguši, ir pat vairāk, nekā mēs cerējām. Mēs zinājām, ka klienti Latvijā mūs gaida. Mums kopš 2016.gada bija darba pieredze Lietuvā, tādēļ mēs bijām pārliecināti, ka mūsu ienākšana tirgū būs sekmīga, bet realitāte pārsniedza mūsu gaidas.

Mēs darbu sākām ar 15 veikaliem 2021.gada oktobrī un pašlaik mums Latvijā ir 23 veikali.

Jūs darbu sākāt laikā, kad spēkā bija ierobežojumi veikalu apmeklējumiem. Vai tādēļ jums sākotnēji tomēr nebija grūtību ar, piemēram, iecerētā apgrozījuma sasniegšanu?

Protams, ka mums bija sarežģīti apstākļi. Mēs visi atceramies, ka veikalā varēja atrasties tikai noteikts apmeklētāju skaits, un citus ierobežojumus. Taču mēs arī atceramies, ka mūsu darbības pirmajos mēnešos tas, ka pie “Lidl” veikala rindā gaida pat vairāki desmiti pircēju, bija teju ierasta aina. Tādēļ, protams, no vienas puses, mūsu veikalus nevarēja apmeklēt tik daudz pircēju, kā mēs būtu gribējuši. Taču, no otras puses, tas, ka veikali nebija pilni, ļāva pircējiem daudz labāk un mierīgākos apstākļos iepazīties ar to piedāvāto sortimentu. Tādēļ, ja mēs runājam par apgrozījumu, tad arī šajā ziņā mēs sasniedzām daudz labākus rezultātus, nekā bijām plānojuši.

Vienlaikus jūs veicāt investīcijas jaunos veikalos, un tas rada zaudējumus. Vai šī situācija ietekmēja jūsu finansiālos mērķus?

Es tā neteiktu. Visi šie apstākļi bija organizatoriski grūti, taču tas nenozīmē, ka mūsu finanšu rezultāti būtu vājāki, nekā mēs gaidījām. Protams, ka būtu vieglāk, ja nepastāvētu nekādi ierobežojumi, taču, ja mēs lūkojamies uz faktu, kas tika sasniegts, tad tas pārsniedz to, kas bija plānots. Te ir arī jāatgādina, ka mūsu finanšu gads ilgst no marta līdz februāra beigām, un tagad ir noslēdzies pirmais pilnais finanšu gads Latvijā.

Ja mēs pieskaramies pelnītspējai, tad mēs pašlaik Latvijā fokusējamies uz paplašināšanos. Mēs esam šeit uz palikšanu un mēs attīstīsimies. Tādēļ mūsu galvenais fokuss pašlaik ir izaugsme, kas saistīta ar būšanu tuvāk mūsu klientiem, proti, lielāku veikalu skaitu. Tas viss paredz investīcijas. Ikviens jauns projekts, ikviens veikals, kuru atveram, prasa vairāku miljonu eiro investīcijas.

Cik daudz veikalu “Lidl Latvija” plāno līdz šī gada beigām un pirmajos piecos darbības gados?

Mēs sākām ar 15 veikaliem un pirmā gandrīz pusotra gada laikā esam tiem pievienojoši vēl astoņus veikalus. Trīs veikali Rīgā pašlaik ir būvniecības fāzē – Āgenskalnā Kalnciema ielā, Duntes ielā un Sporta ielā -, un tos mēs pilnīgi noteikti atklāsim šogad.

Kā jau es minēju, mēs esam šeit uz palikšanu un attīstīsimies. Tomēr katrs projekts ir nedaudz atšķirīgs, un mēs piemērojamies apstākļiem, tādēļ es pašlaik jums nevaru pateikt precīzu skaitu, cik daudz veikalu mums būs Latvijā nākamo piecu gadu laikā. Taču es kā analoģiju varu minēt Lietuvas pieredzi, kur “Lidl” sāka strādāt 2016.gadā, un pašlaik tur ir gandrīz 70 veikali. Tas mums dod drosmi un liecina, ka šeit ir potenciāls. Taču vēlreiz uzsvēršu – mēs katru veikala projektu vērtējam atsevišķi. Pašlaik mēs jau esam pārstāvēti daudzviet Rīgā, mēs esam atvēruši veikalus arī citās Latvijas pilsētās un, piemēram, Liepājā esam atvēruši jau otro veikalu. Tāpat mēs neaizmirstam, ka Latvijā ir arī mazākas pilsētas, kas vienlaikus pilda vietējās nozīmes galvaspilsētu funkcijas. Arī šādās pilsētās mēs redzam potenciālu.

Cik viegli vai grūti ir atrast labas vietas jauniem veikaliem?

Ja mēs palūkojamies apkārt, tad ir daudz brīvu zemes gabalu un vietu arī Rīgā, nerunājot nemaz par pārējo Latviju. Taču, kad mēs nonākam līdz konkrētam veikala projektam, viss nav tik vienkārši. Mums ir sava pieeja, kā novērtēt vietas piemērotību veikalam, ko veido visas “Lidl” grupas ilggadējā pieredze vairāk nekā 30 valstīs.

Ļoti svarīgi ir arī tas, ka mēs nebaidāmies no izaicinājumiem. Ja mēs redzam zemes gabalu, kuru izmantot nebūs tik vienkārši, bet tas ļauj mums būt tuvāk saviem klientiem – mēs to darīsim. Kā piemēru es varu minēt mūsu veikalu Rīgā Sergeja Eizenšteina ielā, kam tuvumā bija augstsprieguma elektrolīnija. Mēs sadarbībā “Augstsprieguma tīklu” veicām pārbūvi un padarījām šo vietu piemērotu veikalam. Arī Duntes ielā ir vērā ņemami ierobežojumi. Rīgā mēs salīdzinoši bieži esam izvēlējušies pēdējo 30 gadu laikā pamestas vietas un esam tās sakopuši un piemērojuši veikaliem. Šādu projektu īstenošana nav ātra un dažkārt var prasīt pat trīs gadus. Tas nav viegli, bet mēs nemeklējam vieglākos ceļus.

Kāda ir jūsu darbības koncepcija Latvijā? Jūs domājat tikai par maza un vidēja izmēra veikaliem pilsētu mikrorajonos, vai arī jūsu plānā nākotnē varētu būt arī lielveikali, piemēram, kādā tirdzniecības centrā?

Mēs fokusējamies uz to, kur esam vislabākie, – mums ir noteikta lieluma veikalu standarts, mums ir noteikts sortiments, kurš der mūsu veikaliem, mums ir vienota koncepcija, kas mūsu veikalu pārvaldību padara vienkāršu un ātru. Tas mums ļauj samērot pakalpojumu kvalitāti un pakalpojumu ātrumu ar izmaksu struktūru. Jā, veikali var izskatīties dažādi. Piemēram, Rīgā Sergeja Eizenšteina ielā var redzēt ļoti klasisku “Lidl” veikalu, bet Brīvības ielā mēs izbūvējām divu stāvu veikalu. Atsevišķi mūsu veikali atrodas īrētās telpās, piemēram, Valdeķu ielā, un tad veikals ir jāpiemēro tam, kādas ir konkrētās telpas. Veikala koncepts, protams, nemainās, jo tas ir ērti klientiem.

Latvijā līdz šim izteikti ir dominējuši divi veikalu tīkli – “Rimi” un “Maxima”. Cik lielu tirgus daļu jums ir izdevies iegūt pirmajā darbības gadā?

Saskaņā ar “NielsenIQ” datiem mūsu tirgus daļa pagājušā gada laikā ir sasniegusi tuvu 10%. Mēs uzskatām, ka tas ir izcils sasniegums. Nevajag aizmirst, ka pērn mums bija aptuveni 20 veikali. Manuprāt, tas ir izcils rezultāts.

Kā jūs kopumā vērtējat konkurences situāciju Latvijā?

Jums ir taisnība – Latvijā ir divi dominējoši tirdzniecības tīkli, taču es teikšu, ka Latvijā ir arī citi spēcīgi mazumtirgotāji, kuri varbūt dažkārt ir redzami reģionāli, dažkārt viņi ir ļoti spēcīgi konkrētās pilsētās. Tādēļ mēs nebūt nekoncentrējamies uz konkurenci tikai ar šiem diviem dominējošajiem tirdzniecības tīkliem.

Es pirms “Lidl” atvēršanas Latvijā dzīvoju jau vairāk nekā divus gadus, un tas, ko es esmu novērojis, – mazumtirdzniecības tirgus pirms “Lidl” ienākšanas bija nedaudz slinks, to bija grūti nosaukt par dinamisku. Es domāju, ka mēs tirgu esam nedaudz sapurinājuši, ienesuši jaunas krāsas.

Konkurence vienmēr rada papildu ieguvumus pircējiem, un tas ir acīmredzami. Taču tas, kas, iespējams, nav tik uzskatāmi – konkurence vienmēr rada ieguvumus arī konkurējošajiem uzņēmumiem, jo tikai konkurence spiež domāt, kā strādāt labāk, kā veidot labākus piedāvājumus, kā piedāvāt labākas cenas, kā pārsteigt un izklaidēt pircējus, kā noturēt ieinteresētus darbiniekus. Mazumtirdzniecība nav stāsts tikai par to, kā nopirkt tomātus un maizi.

“Lidl” Latvijā bija kaut kas jauns, un tādēļ daudzi devās uz šiem veikaliem, arī ziņkārības vadīti. Vai jūs varat teikt, ka jums ir izveidojusies lojālu pircēju bāze, vai tomēr daudz ir to, kas ienāca reizi vai divas paskatīties, kas tas ir, un vairs neatgriezās?

Jā, mums ir izveidojusies lojālo pircēju bāze, bet vienmēr ir jāatceras, ka lojalitāte nav kas tāds, kas tiek piešķirts vienreiz un uz mūžu. Pie tā ir jāstrādā katru dienu. Mēs redzam, ka mūsu kolēģi citos tirdzniecības tīklos arī neguļ un strādā, lai piesaistītu pircējus. Jā, mums ir lojāli pircēji, bet mēs vēl esam sava ceļa sākumā. Mums ir jābūvē jauni veikli, jābūt tuvāk pircējiem, jāskaidro, kas ir mūsu privātās preču zīmes. Tādēļ es redzu potenciālu, lai mūsu lojālo pircēju skaitu palielinātu.

Jau minējāt, ka pirmā darbības gada laikā esat ieguvuši gandrīz 10% tirgus daļu. Kāds ir mērķis nākamajiem pieciem vai desmit gadiem?

Tas būtu dīvaini, ja es teiktu, ka mūsu ambīcijas beidzas pie sasniegtā. Viennozīmīgi mēs gribam augt. Mēs gribam būt Latvijas pircēju pirmā izvēle ikdienas pārtikas produktu iegādē. Tādēļ es domāju, ka mēs ļoti ātri nonāksim mazumtirdzniecības tīklu “top 3”, un mēs šajā virzienā dodamies.

Kā mazumtirdzniecību pašlaik ietekmē inflācija, kura Baltijas valstīs pat vairākus mēnešus pēc kārtas pārsniedza 20%?

Pašlaik pircēji ir ārkārtīgi cenas jutīgi. Vienlaikus ir redzams, ka cilvēki meklē cenas, kuras viņi var atļauties tagadējos apstākļos, bet vienlaikus nav gatavi atteikties no kvalitātes, pie kuras ir pieraduši, jo ieradumus mainīt arī ir grūti. Es esmu pārliecināts, ka ar “Lidl” tīkla kopējo iepirkuma spēku un mūsu privātajām preču zīmēm mēs varam piedāvāt kvalitāti par pieejamām cenām. Un mēs redzam, ka pircēji to ir pamanījuši – mūsu īpašie un sezonālie piedāvājumi ir ļoti populāri, jo mēs varam piedāvāt produktus no Itālijas, Spānijas un daudzām citām vietām par cenu, kāda Latvijas tirgū līdz šim nav bijusi.

Taču jā, ir jūtams, ka pircēji ir ļoti apdomīgi naudas tērēšanā. Ļoti pieprasītas ir akciju preces, zemāko cenu preces. Īpaši tas ir redzams ziemas laikā, kad ir augstāki rēķini par komunālajiem pakalpojumiem un attiecīgi mājsaimniecību budžets, ko var tērēt pārtikas veikalos, ir ierobežots.

Vai mainās arī preces, ko cilvēki iegādājas? Piemēram, mazāk ir našķu un citu lietu, kas nav pamatprodukti?

Mēs īsti izsvērti uz šo jautājumu nevaram atbildēt, jo “Lidl” šis ir pirmais pilnais darbības gads Latvijā un mēs nevaram salīdzināt ar to, kāda situācija bija iepriekš.

Kāda ir jūsu sadarbība ar vietējiem ražotājiem?

Pircējiem vietējie produkti ir svarīgi, un tā tas ir ne tikai Latvijā. Man ir jāsaka, ka sadarbība ar vietējiem ražotājiem un piegādātājiem attīstās ļoti labi. 2021.gada oktobrī atveroties, sadarbojāmies ar 20 vietējiem piegādātājiem. Pašlaik mums ir vairāk nekā 50 vietējo Latvijas piegādātāju – gaļas, olu, piena produktu, sezonālo dārzeņu un augļu segmentā. Vai tas ir daudz? Es esmu pārliecināts, ka tas joprojām nav pietiekami, un pie šī jautājuma mēs intensīvi strādājam. Es atkal pieminēšu “Lidl Lietuva”, kas Baltijā strādā visilgāk, – arī viņi sāka ar aptuveni 50 vietējiem piegādātājiem un pašlaik viņi sadarbojas ar 240 Lietuvas piegādātājiem. Tas parāda gan to, kāda attīstība var notikt, gan to, cik svarīgi ir vietējie piegādātāji, lai būtu tuvāk tirgus prasībām. Tas noteikti ir virziens, kurā ejam arī mēs, un mēs gribam palielināt vietējo piegādātāju skaitu. Vienlaikus mums ir arī diezgan stingras sadarbības prasības, kas ir saistītas ar kvalitāti un pārtikas drošumu.

Turklāt man ir jāpiebilst, ka mēs par vietējiem piegādātājiem domājam ne tikai Latvijas tirgus kontekstā. Protams, ka, pirmkārt, piegādātāji piegādā savas preces vietējiem “Lidl” veikaliem, bet nevajag aizmirst, ka “Lidl” tīklā ir vairāk nekā 12 000 veikalu visā Eiropā, tādēļ mūsu tīkls ir arī durvis eksportam. Atkal piesaukšu “Lidl Lietuva”, kurš pērn no Lietuvas eksportēja preces aptuveni 60 miljonu eiro vērtībā. Tā ir arī mūsu ambīcija, bet tas prasīs zināmu laiku.

Pagaidām jūs vēl neko neesat eksportējuši?

Esam gan. Pārsvarā mēs no Latvijas esam piegādājuši preces Igaunijas “Lidl”. Mēs esam eksportējuši piena produktus, gaļu, dārzeņus un augļus, konservus.

“Lidl” tomēr pārsvarā asociējas ar veikalu tīklu, kas orientējas uz cenām, un tādēļ, kādas jūs redzat perspektīvas Latvijas ražojumiem, jo mazāki ražotāji nespēj piedāvāt tādas cenas kā ļoti lielas kompānijas Eiropā?

Es tomēr uzsvēršu, ka mēs liekam uzsvaru uz kvalitāti par labu cenu, nevis uz lētumu. Es domāju, ka Latvijā ir virkne unikālu pasaules klases produktu, kurus es būtu lepns piedāvāt tirdzniecībai citās valstīs. “Lidl” filozofija ir ilgtermiņa sadarbība – nav tā, ka mēs kādu preci pērkam divus mēnešus un tad no sadarbības atsakāmies. Mūsu interesēs ir augt kopā, un daudzās valstīs ir piemēri, kā piegādātāji aug kopā ar “Lidl”, un tā ir abām pusēm izdevīga situācija.

Pavisam nesen Latvijā un Lietuvā zemnieki krietni kritizēja tirgotājus par to, ka piena produktu cenas veikalu plauktos ir nesalīdzināmas ar to, ko zemnieki saņem par pienu. Varat kritikai piekrist?

Es te gribu uzsvērt, ka mēs tiešā veidā nesadarbojamies ar zemniekiem, mēs sadarbojamies ar piena produktu ražotājiem. Es jau minēju, ka vislabākais mehānisms cenu regulēšanai ir brīva konkurence. Protams, ikviens veikals domā par cenu struktūru, lai varētu nosegt arī savas uzturēšanas izmaksas un gūt peļņu, bet, ja pastāv brīvs tirgus un konkurence, tad tā spiež cenas lejup.

Latvijā ik pa laikam uzvirmo arī diskusija par zemākas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu virknei pārtikas produktu. Tam ir arī oponenti, kuri saka, ka cenas ietekmē daudz citu lietu, sākot no konkurences un beidzot ar to, kāda raža ir bijusi attiecīgajā gadā. Kāds ir jūsu viedoklis?

Es uz šo jautājumu varu palūkoties kā ārzemnieks, jo es nāku no valsts [Polijas – red.], kur PVN pārtikas produktiem ir būtiski zemāks. Vai tas rada starpību? Tā ir vistīrākā matemātika, proti, ja jums cenai, kas ir izveidojusies, vēl jāpievieno 21%, tad tas atstāj iespaidu uz gala cenu. Man tas ir pilnīgi skaidrs.

Netrūkst arī to, kas “Facebook” grupās salīdzina cenas, piemēram, “Lidl” veikalos Latvijā un Lietuvā un secina, ka Latvijā tās ir augstākas. Kā to varat skaidrot?

Es zinu, ka ļoti līdzīga grupa ir arī Lietuvā, kura atrod lētākas preces Latvijā. Es nedomāju, ka tas ir objektīvi. Mūsu uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un ikvienā citā valstī ir savas cenu veidošanas politikas, jo atšķiras izmaksas, atšķiras jau pieminētās PVN likmes, Latvijā ar akcīzes nodokli, piemēram, tiek aplikti arī cukurotie dzērieni un kafija. Tāpat dažādās valstīs ir atšķirīgas normatīvos noteiktās prasības, kuras pārtikas tirgotājiem ir jāievēro. Rezultātā ir produktu grupas, kuras Lietuvā ir lētākas, bet tāpat ir produktu grupas, kuras lētāk var nopirkt Latvijā.

No “Lidl” loģistikas centra pašlaik preces tiek piegādātas veikaliem Latvijā un Igaunijā, un pat šeit ir redzams, ka precēm, kas tiek piegādātas no viena loģistikas centra, var būt dažādas gala cenas veikalos, jo atšķiras gan dažādas likumdošanas normas, gan izmaksas, jo, protams, ka preces piegāde 300 kilometru attālumā uz Igauniju maksā dārgāk nekā uz 15 kilometrus attālo Mārupi.

Virkne pārtikas tirgotāju un pat ražotāju ir izveidojuši interneta veikalus. Vai “Lidl” arī par to domā?

Mēs esam pārliecināti par savu biznesa modeli, un to apliecina arī “Lidl” panākumi un tas, ka esam viens no lielākajiem pārtikas tirdzniecības tīkliem pasaulē. Mūsu koncepcija ir nodrošināt labas kvalitātes preces par labu cenu tuvu pircējiem. Mēs to darām labi un uz to arī vēlamies fokusēties.

Protams, ka mēs vērojam arī tiešsaistes tirdzniecību. Mūsu kabatās ir labas kārtis, lai iesaistītos šajā spēlē, bet mēs tās izņemsim piemērotā brīdī. Savukārt pašlaik mēs fokusējamies, lai paplašinātos ar tādu darbības modeli, kurā esam meistari. Ir arī redzams, ka e-tirdzniecība Latvijā vēl nav pelnoša.

Kāda ietekme uz “Lidl” ir energoizmaksu pieaugumam, un ko domājat darīt?

Es domāju, nevienam nav jāatgādina, kādas pagājušajā gadā bija energocenas un kādus izaicinājumus tās radīja. Mūsu priekšrocība pašlaik ir tāda, ka, esot jaunpienācējiem tirgū, mums pašlaik ir arī visas iespējas investēt jaunākajās tehnoloģijās. Mēs ieguldām energoefektīvās ēkās, enerģijas patēriņa monitoringa sistēmās, esam sākuši uzstādīt saules paneļus uz mūsu ēkām un turpināsim to darīt. Tāpat pagājušā gada laikā ir ieviesta virkne veikalu darbības pārvaldības rīku, kas ļauj taupīt enerģiju. Tas viss kopā mums ļauj sasniegt apmierinošus enerģijas patēriņa rezultātus, jo, protams, ka enerģijas izmaksas var ietekmēt visu biznesu.

Mēs jau sarunas sākumā pieskārāmies jūsu finanšu rezultātiem. Kad “Lidl Latvija” varētu sākt strādāt ar peļņu?

Ir jāsaprot, ka mēs esam intensīvā investīciju fāzē, jo ikviens jauns veikals ir vairākus miljonus eiro vērts investīciju projekts. Mēs pašlaik fokusējamies uz izaugsmi, jaunu pircēju piesaisti un savas tirgus daļas palielināšanu. Peļņa ir ikviena biznesa sastāvdaļa, un mēs to centīsimies sasniegt.

Mūsu finanšu gads ir tikko kā noslēdzies, vēl būs pārrēķini, un tādēļ par konkrētiem skaitļiem es runāšu tad, kad tos varēs atklāt, bet es gribu uzsvērt, ka pašlaik mūsu mērķis ir tīkla izaugsme. Mums jāveido mūsu tīkls efektīvs, jo lielāks veikalu skaits ļauj arī sekmīgāk veidot izmaksu struktūru. Ilgtermiņā mēs noteikti būsim pelnošs uzņēmums.

Kādas investīcijas jūs plānojat šogad?

Katrs veikals prasa vairāku miljonu eiro ieguldījumus, un to precīzais apjoms ir atkarīgs no atrašanās vietas, projekta sarežģītības pakāpes, ēkas tipa un tamlīdzīgām lietām. Pašlaik trīs mūsu veikali ir celtniecības fāzē, tādēļ mēs varam runāt par vairāku desmitu miljonu eiro ieguldījumiem šogad.

Kā noprotu šis intensīvais investīciju periods turpināsies vēl labu laiku?

Jā, tas turpināsies, jo mums ir jākļūst tuvākiem pircējiem. Jūs jau sākumā jautājāt, vai nav daudz tādu pircēju, kas “Lidl” veikalus ir apmeklējuši vienreiz ziņkārības dēļ un pēc tam nav atgriezušies. Noteikti, ka tādi ir, un tāpat noteikti ir tādi, kuri “Lidl” veikalus apmeklē retumis. Un iemesls tam ir acīmredzams, proti, ja jums ir jābrauc 20 kilometri, lai aizietu uz veikalu, tas nepavisam nav ērti. Tādēļ mūsu uzdevums ir kļūt tuvākiem pircējiem.

Kā jūs vērtējat situāciju darba tirgū? Cik viegli vai grūti ir atrast darbiniekus?

Situācija noteikti ir izaicinoša. Taču es vēlreiz atkārtošu, ka izaicinājumi ir arī iespēja lietas darīt labāk. Mēs šogad paaugstinājām visu darbinieku atalgojumu par 7-8%. Janvārī mūsu darbinieki saņēma piemaksas, jo mēs šajos augstas inflācijas apstākļos vēlējāmies atbalstīt viņus ziemas periodā, kad ir lielāki komunālo pakalpojumu rēķini. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu piedāvātajam atalgojumam ir jābūt labākajam industrijā, un tā ir pirmā lieta, lai mēs būtu pārliecināti, ka pie mums strādā labākie speciālisti. Taču atalgojums nav viss. Mēs pērn esam atzīti par vienu no labākajiem darba devējiem Eiropā (Top Employer 2023), kas nozīmē, ka mēs izpildām ļoti daudzus kritērijus, kuri tiek vērtēti, pirms piešķir šo titulu. Tā ir korporatīvā kultūra, izaugsmes iespējas gan uz vietas, gan starptautiski, veids, kā mēs uzlūkojam mūsu komandu jeb kopējais DNS. Es domāju, ka mēs tirgū esam ļoti pievilcīgi ar to, ka, no vienas puses, mēs esam jauns un augošs uzņēmums, no otras – mums ir liela starptautiska pieredze.

Kā situācija atšķiras reģionāli, un vai ir jūtams, ka Rīgā darbiniekus atrast ir grūtāk?

Galvaspilsētās, kur ir lielāka darba iespēju un pakalpojumu nozaru koncentrācija, vienmēr situācija ir daudz izaicinošāka, un tas ir vērojams visās valstīs. No otras puses – lielās pilsētas ir speciālistu magnēts, tādēļ arī mūsu centrālā mītne atrodas Rīgā. Savukārt, kas attiecas uz reģioniem – arī tad, ja tur ir augstāks bezdarba līmenis, tas vēl nenozīmē, ka mēs varam “gulēt”. Ir tāds teiciens, ka tu pievienojies uzņēmumam, bet aizej no sava tiešā vadītāja. Tajā ir daudz patiesības, un mums var būt labas algas un citi bonusi, bet ļoti svarīgi ir arī tas, kas ir mūsu seja konkrētajā reģionā un veikalā. Tādēļ mēs daudz investējam – gan naudu, gan laiku -, lai mums būtu labi vadītāji arī reģionos.

Foto:rekurzeme.lv