Kaut arī kūlas dedzināšana jau gadiem ir aizliegta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ik pavasari steidz dzēst pērnās zāles degšanas ugunsgrēkus. Arī šis pavasaris nav izņēmums. Bauskas novada Vecsaules pagastā aizvadītajā nedēļas nogalē fiksēts šā gada līdz šim lielākais kūlas ugunsgrēks novadā. Tas izplatījies trīsarpus hektāru platībā, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.
Bauskas pusē šogad fiksēti jau trīs kūlas dedzināšanas gadījumi. Pēdējā no tiem mājas īpašnieks liesmas vairs nav varējis kontrolēt.
“Pēdējie Bauskas notikušie ugunsgrēki… Tātad viens no tiem bija pat apzināta tīša dedzināšana. Un ar šo ugunsgrēku arī strādā Valsts policija, jo visa informācija tika nodota Valsts policijai. Un tur, cik es saprotu, bija jau notverta vainīgā persona,” zināja stāstīt VUGD Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Raivis Pužulis.
“Par šo pārkāpumu ir sākts administratīvā pārkāpuma process. Atbilstoši ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta 3. daļai, proti, par kūlas dedzināšanu, personai var tikt piemērots naudas sods no 280 līdz 700 eiro apmērā,” informēja Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.
Zemgales reģionālajai televīzijai apsekojot teritoriju kopā ar Bauskas pašvaldības policijas pārstāvi, mājas saimnieku uz vietas neizdevās sastapt. Vien izdegušā platība liecināja par postošo uguns nelaimi.
“Viņš paņem varbūt to kušķi un iededzina vienā vietā. Lai to platību dabūtu lielāku, viņš to uguni pārceļ otrā vietā, un pēc tam – kā tas vējš pūš… Nu, nevarēja no turienes uguns pārlēkt uz šo vietu tik tālu. Viņš ir uguns perēkļus licis vairākās vietās,” secinājis Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis.
Iemesli, kāpēc dedzināts ļaunprātīgi, pagaidām nav zināmi.
Pašlaik vēl nav apkopota ugunsgrēku statistika par 2022. gadu. Ugunsdzēsēji gan norāda, ka kūlas dedzināšana aizvien ir iecienīta. “Salīdzinoši ar 2021. gadu 2022. gadā kūlas ugunsgrēku skaits Zemgales reģionā ir audzis, bet, ņemot vērā izdegušo, platība ir samazinājusies,” zināja teikt Pužulis.
Pērn kūlas dedzināšanas dēļ cietušo cilvēku nebija, bet tika iznīcinātas 17 ēkas vai būves, kā arī izdega vairāk nekā viens tūkstotis hektāru, kas rada neatgriezeniskus bojājumus dabai.
“Dažkārt, runājot ar saimniekiem, viņi saka: bet cik skaista, zaļa zāle ir pēc tam, kad es nodedzinu! Tas ir tāds malds, acu apmāns, jo mēdz saukt tās arī par ekoloģiskām lamatām. Mēs nodedzinām, jā, ir pirmā zaļā zāle, bet mēs nepadomājam par to kaitējumu, ko izdarām, kad nodeg visa sēklu banka, kas ir augiem, šī velēnas kārta. Un gan par mazajiem dzīvnieciņiem – pelēm, vabolēm, gan oliņām.
Patiesībā uguns ļoti samazina šo bioloģisko daudzveidību,”
pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes “LIFE-IP LatViaNature” zālāju eksperte Kristīne Daudziņa.
Speciālisti atgādināja – lai nebūtu jādedzina kūla, kas ir likuma pārkāpums, jau rudenī ir jāsakopj īpašumi un pavasarī jāļauj zālei augt, izglābjot daudzas dzīvības un arī dabas daudzveidību.
Kāpēc ir liegti komentāri rakstam_Bauskas slimnīcu turpinās vadīt Margarita Epermane ??? Kāpēc viņa ir neaizkaramo kārtā,kā izpildirektors varēja atcelt konkursa rezultātu???
Kā palielināja algu,tā uzreiz veseliba uzlabojās un zemessardze vairs netraucē! 😁 P.S. a par to komentāru liegšanu,bdz ir maza,vārga lapele,kā kāds priekšnieciņš tai teiks,tā būs!
Epermane vienkārši negrib lasīt to, ko par viņu sarakstīs komentāros.
Kailgliemežu olas tak jāizcep kūlas ugunīs, citādi Eiropa liks maksāt miljonus par invazīvo sugu neapkarošanu. Bet kailgliemežus tak Eiropa mums uzdāvināja. Kūlu dedzināt nedrīkst, zemi art nedrīkst, bet gliemeži jāapkaro. Divkosība vai stulbums?
cik visi skaisti pluti arpratc,tadi dabas aizstavji utt.kukainitis zel un utt.kjemi kur pus tur lokas