ilva.kalnina@bauskasdzive.lv
Vācijas valdība šomēnes ir izvirzījusi prasības pirms apstiprināt likumu par atteikšanos no benzīna un dīzeļdegvielas automašīnām.
Berlīne vēlas, lai Eiropas Komisija drīzumā nāktu klajā ar jauniem noteikumiem par tā dēvētajām sintētiskajām jeb e-degvielām. Tām būtu jābūt videi draudzīgām, un tās varētu kalpot automašīnās par alternatīvu elektriskajām automašīnām.
Vācija teic, ka Briselei vajadzētu būt uzmanīgai, uzspiežot šādus risinājumus nozarei, proti, ka autobūves jomai jāatsakās no iekšdedzes dzinējiem, kas ir ilgi un veiksmīgi attīstīta tehnoloģija.
Savukārt Brisele uzskata, ka nevar atteikties no Eiropas Savienības (ES) klimata politikas mērķiem, par kuriem dalībvalstis ir vienojušās un kas prasa radikāli samazināt transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Pretējā gadījumā nebūs iespējams sasniegt Eiropas mērķi – līdz 2050. gadam kļūt klimata neitrālai.
Izvirza jaunas prasības
Balsojumam Eiropas Savienības Padomē par likumu, kas no 2035. gada būtībā aizliedz reģistrēt jaunas automašīnas ar iekšdedzes dzinēju, bija jābūt tikai formalitātei. Visi galvenie lēmumi šajā jautājumā tika pieņemti iepriekš, kad ES dalībvalstis vispirms vienojās savā starpā un tad ar Eiropas Parlamentu.
Tomēr Vācijas transporta un digitālās infrastruktūras ministrs Folkers Vizings pēkšņi nācis klajā ar jaunām prasībām par e-degvielām.
«Mums ir vajadzīgas e-degvielas. Tā ir vienīgā alternatīva, kā mēs varam klimatam draudzīgi izmantot jau pašlaik reģistrētās automašīnas ar iekšdedzes dzinēju, ar kurām varēs braukt neierobežotu laiku. Ja mēs vēlamies sasniegt klimatneitralitāti līdz 2045. gadam, tad mums ir nepieciešams liels apjoms ar sintētisku degvielu šīm automašīnām.»
Alternatīvs variants bezizmešu transportlīdzekļiem
F. Vizings pārstāv uzņēmējiem draudzīgo Brīvo demokrātu partiju. Tādēļ viņa ausis varētu būt īpaši dzirdīgas pret Vācijas automobiļu ražošanas industrijas iebildumiem par iekšdedzes dzinēju aizliegšanu.
«Nekāds galīgs politisks lēmums par iekšdedzes dzinējiem privātajās automašīnās netiks pieņemts, un tieši tāpēc mēs esam iesaistījušies Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā,» pirmdien pavēstīja Brīvo demokrātu līderis, Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners.
Vācijas transporta ministrs F. Vizings uzskata, ka sintētiskās degvielas padarītu automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem par bezizmešu transportlīdzekļiem. Līdz ar to iekšdedzes dzinējs nemaz nebūtu jāaizliedz.
«Jebkuram, kas vēlas nopietni izturēties pret klimatneitrālu pārvietošanos, ir jāapsver visas tehnoloģiskās iespējas un tās jāizmanto. Mums ir nepieciešams liels apjoms ar e-degvielām, lai esošās automašīnas būtu klimatneitrālas. Tādā gadījumā iekšdedzes dzinējus varētu izmantot arī pēc 2035. gada, jo tajos lies tikai sintētiskās degvielas.»
Iebildumi arī citām autobūves valstīm
Līdzīgu pozīciju tagad ieņem arī Čehijas valdība, kas arī ir satraukta par automašīnu ražošanas nākotni savā valstī. Savi iebildumi ir arī Polijai un Itālijai.
Šis jautājums ticis apspriests arī Vācijas valdības ministru neformālajā sanāksmē, kur piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Preses konferencē Vācijas kanc-lers Olafs Šolcs sacīja, ka viņš atbalsta savu ministru. Tomēr, pēc viņa teiktā, diskusijas ir tikai par to, kā varētu notikt darbs pie sintētisko degvielu ieviešanas nosacījumiem.
Savukārt U. fon der Leiena vien piebilda, ka Eiropas Komisija neuzstāj, ka ūdeņradis vai elektrība būtu vienīgie risinājumi nākotnes automašīnām. Svarīgākais, lai jaunām automašīnām nebūtu izmešu.
«Zaļie» gan asi kritizē Vācijas valdības pēkšņo nostājas maiņu. Šī politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Eiropas Parlamentā Filips Lamberts paziņojumā presei nodēvēja šo par absurda teātri, kas smagi kaitē Eiropas Savienības reputācijai. Savukārt viņa kolēģis Bass Eikhauts piebilda, ka arī Polijas un Itālijas valdības rīcību diktē automašīnu industrijas lobiji.
Protesti pret ES Zaļā kursa iezīmēm
Pagaidām nav skaidrs, kā Eiropas Komisija rīkosies tālāk. Iespējams, ka sintētiskās degvielas standarti tiks ieviesti kā papildu noteikumi. Bet par tiem varētu būt nopietni strīdi. Tikmēr balsojums par nulles emisiju automobiļiem ir atlikts uz nezināmu laiku.
Šis nav vienīgais gadījums, kad Eiropas Zaļā kursa plāni sastopas ar dalībvalstu dažādu nozaru pretestību, lai gan valstis pašas šim kursam piekritušas. Tā, piemēram, marta sākumā Briselē ieradās flāmu zemnieki ar gandrīz 3000 traktoriem, kas paralizēja satiksmi. Viņi protestēja pret Flandrijas reģionālās valdības plāniem ierobežot slāpekļa emisijas no lauksaimniecības, jo tas liks daudzām saimniecībām samazināt turēto dzīvnieku skaitu. Līdzīgi protesti notikuši arī Nīderlandē.
KONTEKSTS
Eiropas politiķi vēlas, lai ap 2050. gadu jeb mazāk nekā pēc 30 gadiem visas automašīnas un mikroautobusi Eiropā neradītu emisijas. Tā kā vidējais automašīnas mūžs ir 15 gadi, lai sasniegtu šo mērķi, jāsāk rīkoties jau 2035. gadā.
Līdz ar to ir panākta vienošanās, ka no tā brīža Eiropas Savienības teritorijā drīkstēs pārdot tikai jaunus elektromobiļus un citas bezemisiju automašīnas. Lietoto automašīnu tirgū tradicionālās degvielas vai dīzeļdzinēju automašīnas turpinās būt pieejamas, kamēr tās nenokalpos savu laiku.
Pašlaik aptuveni 12% no Eiropā pārdotajām automašīnām ir elektromobiļi.
Artjoms Konohovs, Latvijas Radio korespondents Briselē, «EURANET PLUS»,
Ilze Nagla, Latvijas Televīzijas korespondente Briselē
Ilustratīvs attēls no jaunu automašīnu stāvlaukuma. Foto – AP, Pauls Sancija, no «lsm.lv».
Reklāma