www.bauskasdzive.lv
Svētdien, 9. aprīlī, kristīgā baznīca svin Lieldienas – Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus. Šodien Lieldienas atzīmē katoļi, luterāņi, baptisti un citi, savukārt pareizticīgie šos svētkus svinēs pēc nedēļas – 16.aprīlī.
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.
Ceturtdien, 6. aprīlī, Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcā aizvadīta Pēdējo vakariņu svētā Mise, kuras laikā notika arī kāju mazgāšanas rituāls. Dievkalpojumu vadīja priesteris Andrejs Mediņš.
Ar ceturtdienas dievkalpojumu aizsākās katoļu baznīcas liturģiskā gada vissvarīgākās trīs svētās dienas jeb Triduum Paschale (latīņu val.), kas noslēgsies ar Kristus augšāmcelšanās dievkalpojumu svētdienas rītā. Šajās dienās baznīca svin Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpumu.
Katoļu baznīcā svētku svinēšana saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu, saskaņā ar kuru jauna diena sākas iepriekšējās dienas plkst. 18. Tāpēc, neskatoties uz to, ka ir pierasts teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena un Kristus augšāmcelšanās svētki, liturģiskā izpratnē tās ir tikai trīs dienas, sākot skaitīt no ceturtdienas vakara.
Šie svētki ir īpaši nozīmīgi un latīniskais nosaukums Triduum nav izvēlēts nejauši. Latviešu valodā to varētu tulkot kā trijdienu jeb vienu dienu, kura sastāv it kā no trim dienām. Pirmā diena sākas ceturtdienas vakarā, kad tiek svinēta Kunga Jēzus Kristus Pēdējo vakariņu Svētā Mise. Šajā dievkalpojumā ticīgie atceras to vakaru, kad Jēzus pirms sava ciešanu ceļa sākuma vakariņu laikā zem maizes un vīna zīmēm atstāja sevi mācekļiem un visiem ticīgajiem, iedibinot Vissvētāko Sakramentu un Priesterības sakramentu. Šajā dievkalpojumā pēc sprediķa notiek kāju mazgāšanas rituāls – priesteris mazgā kājas divpadsmit vai mazāk cilvēkiem, līdzīgi kā Kristus Pēdējo vakariņu laikā to darīja 12 apustuliem. Pēc dievkalpojuma Vissvētākais Sakraments tiek pārnests no galvenā altāra uz Kristus ciešanu altāri. Pie tā ticīgie var palikt lūgšanā, pārdomājot Jēzus lūgšanu un notikumus Ģetzemanes dārzā.
Lielās sestdienas vakarā notiek svinīgākais dievkalpojums katoļu baznīcas liturģijā – sākas Lieldienu vigīlija (vigilia latīņu valodā nozīmē būšanu nomodā). Bauskas Vissvētākā Sakramenta Romas katoļu baznīcā dievkalpojums sestdienas, 8. aprīļa, vakarpusē sākās ar gaismas ritu pie ugunskura, kur tika iedegta Lieldienu svece. Šī svece ir īpaša – tā ir Kristus simbols. “Tā dāvā visiem savu gaismu un tomēr neko nezaudē no sava mirdzuma” (fragments no Lieldienu slavas himnas). Priekšā stāvošie ticīgie no lielās Lieldienu sveces aizdedza savas sveces un pēc tam gaismu nodeva arī pārējiem. Procesija noslēdzās dievnamā, kur sekoja lasījumi no Svētajiem Rakstiem. Lasījumu šajā dienā ir krietni vairāk nekā parastā svētku dienā vai arī svētdienā. Tie ilustrē galvenos notikumus pestīšanas vēsturē un skaidro ticības pamatus.
Šajā dienā tiek svētīts arī kristības ūdens. Bauskas katoļu baznīcas priekštelpā novietotajā mucā tika iegremdēta Lieldienu svece. Stāvēdami kājās, sanākušie vienbalsīgi atsacījās no ļaunā gara un apliecināja ticību, atbildot uz priestera uzdotajiem jautājumiem. Beigās visi tika apslacīti ar svētīto ūdeni.
“Ja, kurš nav kristīts – vēl ir laiks. Kristus saule vēl ir zenītā, bet, kad tā sāks slīdēt no šī zenīta krēslā, būs jau par vēlu, ” sacīja priesteris monsinjors Jānis Zviedrāns.
Dievkalpojuma noslēgumā tika svētītas Lieldienu olas, maizes riecieni, pīrāgi, sāls, kas nu kuram bija līdzpaņemtajā groziņā vai maisiņā. Monsinjors ar smaidu uz lūpām piedalījās arī simboliskās olu kaujās ar sanākušajiem ticīgajiem.
Lina Savicka uz sestdienas dievkalpojumu bija ieradusies ar meitiņām – piecgadīgo Stefāniju, divgadīgo Emīliju un 11 mēnešus veco Terēzi. Viņa atklāja, ka ar ģimeni uz Bauskas pusi pārcēlušies no Ogres, jo te atraduši īpašumu ar izdevīgiem nosacījumiem, kuru šobrīd atjauno. Viņas vīrs Mareks ir diakons Bauskas katoļu baznīcā. Viņš ir arī Nacionālo bruņoto spēku vecākais kapelāns.
“Lieldienas mums ir Kristus augšāmcelšanās diena. Lieldienās atjaunojam savu kristības solījumu, ticam, ka Jēzus Kristus ir augšāmcēlies par mūsu grēkiem, kas ir kristietības pamatā. Lieldienas mūsu ģimenē ir ne tikai kristīgajās tradīcijās balstītas, bet arī tautas tradīcijas ievērojam, galvenais, lai tās saskanētu ar kristīgo ticību. Mēs krāsojam olas, nesam tās svētīt, pavadām kopīgi laiku ar ģimeni, gatavojam mielastu,” stāsta L. Savicka.
Viņa atzīst, ka Ziemassvētkos un Lieldienās baznīca ir ļaužu pārpildīta. L. Savicka vērtē, ka katram ir savas attiecības ar Dievu. Liela daļa cilvēku ticību pārmantojuši no paaudzes paaudzē. “Daļai tradīcijas nāk no ģimenes, viņi uz baznīcu nedodas katru svētdienu, bet to apmeklē divas reizes gadā. Lieldienās to dienu ir vairāk, var sākt jau ar ceturtdienu, bet sestdiena ir tā vērienīgākā, jo notiek gan ūdens, gan uguns, gan ēdiena svētīšana, gan arī kristīgā solījuma atjaunošana,” teic L. Savicka.
Nē, paldies, jūsu sektas piekoptie elku dievu rituāli uz mani neatstāj nekādu iespaidu.