Lai veicinātu energoefektīvu un zemu izmaksu dzīvokļu būvniecību, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi tipveida projektus daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām. Projekti pieejami Būvniecības informācijas sistēmā, un tos bez maksas var lejupielādēt pašvaldību pārstāvji un citi interesenti. Pašvaldībām interese par tipveida būvniecības projektiem ir, jo tie samazinātu projektu kopējās izmaksas, tomēr līdz būvniecībai neviens no tipveida projektiem nav nonācis, ziņo Latvijas radio.
EM gan pašvaldībām, gan citiem nekustamā īpašuma attīstītājiem izstrādājusi divus būvniecības tipveida projektus. Viens paredzēts dzelzsbetona daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībai, otrs daudzdzīvokļu ēkām ar koka nesošajām konstrukcijām. EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane stāstīja, ka tipveida projekts būs jāpielāgo konkrētai atrašanās vietai.
“Papildus ir jāuzprojektē pamati, kas ir atkarīgi no konkrētās vietas, pieslēgumi, un tas arī prasa laiku. Projekti ir sagatavoti tā, ka tā māja ir sadalīta pa sekcijām. Ja mazai pašvaldībai sākumā varbūt vajadzēs vienu sekciju, bet citi var uzreiz startēt ar trīs, četrām sekcijām un attiecīgi veidot. Būvprojekts ir vērtīgs arī ar to, ka tur ir optimāli risinājumi gan ventilācijas sistēmām, gan vides pieejamībai, un projekts noder arī projektētājiem, kas var paņemt kādu konkrētu risinājumu – vai nu fasādes risinājumu, vai nu ventilācijas risinājumu un izmantot to tālāk jau savās dzīvojamās mājās, savos projektos,” sacīja EM pārstāve.
Interesi par būvniecības tipveida projektiem izrādījuši 12 pašvaldību pārstāvji, bet Feldmane vērtēja, ka pērn projektu īstenošanu kavēja straujais cenu pieaugums būvniecībā.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
“Strauji pieaugot cenām esošajos projektos, visu 2022. gadu pašvaldības veltīja tam, lai atrisinātu esošo projektu pabeigšanu, vienotos par sadārdzinājuma kompensēšanu ar būvnieku, vienotos, kā tos palaistos projektus novest līdz galam, līdz ar to mēs tiešām nu nemaz necerējām, ka 2022. gadā kāds ķersies pie sociālo māju vai īres māju būvniecības,” sacīja EM Būvniecības politikas departamenta direktore,
SIA “Valmieras namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks stāstīja, ka pērn būvnieki cenu sadārdzinājuma dēļ pat atteikušies no jau noslēgtajiem ēku energoefektivitātes projektiem un, pēc viņa domām, pašvaldību interese par tipveida projektiem būtu lielāka, ja izmaksu ietaupījums būtu vēl lielāks.
“Kamēr tik liela neskaidrība bija, tikmēr neviens neko negribēja darīt. Gana labs šis projekts. Ar kolēģiem runājām, ka varbūt vēl tomēr Ekonomikas ministrijai vajadzētu atrast kādu instrumentu, kā ieinteresēt uzņēmējus. Apmēram 8% ir projekta izmaksas no kopējām, kuras it kā uzņēmējs varētu ietaupīt. Bet tas, kas būvēs, kam pamati jāliek šai ēkai būs, – viņš pētīs konkrēto sasaisti ar zemes gabalu un tāpat pārrēķinās droši vien to projektu. Tad vēl varbūt var atrast kaut kāda finansējuma veidu, varbūt granta veidā, lai to sasaisti ar zemes gabalu varētu nofinansēt, lai tam uzņēmējam būtu lielāka interese izvēlēties tieši šo projektu,” norādīja Kabraks.
Viņš stāstīja, ka tieši zemāku izmaksu dēļ Valmiera gatavojas startēt “Altum” programmā, kur 120 dzīvokļu ēkas būvniecībai no Eiropas finansējuma var saņemt grantu 30% apmērā.
“Parastā standarta biznesa projektā jau uzņēmējs uzceļ ēku, viņš parēķina, lai viņam atmaksātos, ka viņam jāprasa tik un tik eiro par kvadrātmetru īres maksa un tad viņam tas biznesa projekts atmaksājas. Mums ir noteikts, ka šeit 5 eiro kvadrātmetrā īres maksa drīkstēs būt, mēs nedrīkstam likt augstāku, un tāpēc mums būs jārēķina, lai tās kopējās izmaksas būtu tādas, ka mēs tur 30 gados varam to vispār atpelnīt. Mēs startējam vienkārši tai konkrētā programmā, kuras nosaukums liecina – zema īres maksa, līdz ar to tai jābūt orientētai uz segmentu tomēr ar lētākām par tirgus cenām. Šis tipveida projekts būtu pozicionējams projekts visiem, kur īres maksa ir tirgus cenās,” teica Kabraks.
Interesi par tipveida projektu zemas īres maksas mājokļu būvniecībai izrādījušas Bauskas, Gulbenes, Liepājas, Līvānu, Madonas, Preiļu, Saulkrastu, Siguldas, Smiltenes, Tukuma, Valmieras un Dobeles pašvaldības.
Reklāma