Šovasar Latvijā varētu izvietot jaunās NATO brigādes komandelementus

Līdz NATO samitam Viļņā, kas iecerēts jūlija sākumā, Latvijā varētu izvietot jaunās NATO brigādes komandelementus, intervijā Latvijas Televīzijai teica aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Viņa uzsvēra, ka jaunā NATO aizsardzības koncepcija aizsargāt NATO teritoriju “no pirmās iebrukuma minūtes un no pirmā centimetra” esot lēmumu pieņēmējiem “uz galda” un tiek izstrādāti plāni tās iedzīvināšanai. Tas liecinot par būtisku pavērsienu NATO domāšanā.

Politiķe gan nenosauca konkrētus termiņus, kad un kā tiks īstenota jaunās koncepcijas ieviešana. Viņa pauda, ka šobrīd tiekot ģenerētas spējas, lai šo aizsardzības koncepciju īstenot.

Mūrniece norādīja, ka Latvijā ir plāni Kanādas vadībā izveidot kaujas spējīgu brigādi un notiek intensīva sadarbība ar kanādiešiem, lai šo mērķi īstenotu. Mūrniece drīz plāno doties uz Kanādu, lai ar šīs valsts amatpersonām detalizēti pārrunātu, kādā veidā un termiņā šis mērķis varētu tikt sasniegts.

Viņa pauda cerību, ka līdz NATO samitam Viļņā, varētu notikt šīs brigādes komandelementu izvietošana Latvijā un varētu būt skaidrība par virzību uz šī mērķa sasniegšanu. Konkrētus termiņus, kad šos mērķus varētu īstenot, Mūrniece neatklāja.

Ministre arī norādīja, ka daudz kas jaunās NATO aizsardzības koncepcijas mērķu sasniegšanā ir jāizdara mums pašiem, norādot uz valsts aizsardzības dienesta izveidi, krasta aizsardzības sistēmas ieviešanu un poligona izveidi Sēlijā.

Pēc Mūrnieces vārdiem, esot pieaugusi jauniešu interese par pieteikšanos valsts aizsardzības dienestā. Pašlaik saņemti ap 200 pieteikumi pirmajam iesaukumam, kas šovasar notiek brīvprātīgi. Viņa norādīja, ja pieteiksies vairāk nekā plānotie 300 jaunieši, tiks meklētas iespējas dienestā uzņemt arī vairāk gribētāju. Kopumā varētu rast iespēju ļaut dienēt līdz 400 jauniešiem, teica ministre.

Kā ziņots, reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā un tur pastrādātajiem kara noziegumiem, NATO pieņēmusi lēmumu mainīt savu aizsardzības koncepciju, un tagad ir gatava aizstāvēt “katru collu” savas teritorijas no pirmās uzbrukuma dienas, iepriekš vēstīja laikraksts “The New York Times”.

Iepriekš NATO stratēģija balstījās iespējamā pretinieka atturēšanā, draudot tam ar atmaksu. Tajā pašā laikā Alianse pieļāva iespēju, ka dalībvalstu teritorija tiek īslaicīgi okupēta, kamēr sabiedroto spēki nesniegs palīdzību.

Tagad NATO pāriet uz stratēģiju, kas paredz “nepieļaujošu atturēšanu”. Cita starpā tā izpaudīsies kā karaspēka skaitliskā palielināšana pie alianses austrumu robežas, norādīja laikraksts.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija