Latvijas Bankas ekonomiste: Pārtikas cenu pieaugumu iedzīvotāji, iespējams, izjutīs vēl sāpīgāk nekā enerģijas cenu kāpumu

Šogad gaidāmo pārtikas cenu pieaugumu iedzīvotāji, iespējams, izjutīs vēl sāpīgāk nekā enerģijas cenu kāpumu, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē “makroekonomika.lv” atzīmē centrālās bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Viņa norāda, lai gan 2022.gada janvārī Latvijā gada inflācija bija mazāka nekā iepriekšējā mēnesī, proti, 7,4% pretstatā 7,9% 2021.gada decembrī, tas vēl nenozīmē, ka inflācijas augstākais punkts ir aiz muguras.

“Valdības atbalsta pasākumu rezultātā patērētājiem samazinājās atsevišķu energoresursu cenas, nedaudz bremzējot arī kopējo inflācijas pieaugumu. Tomēr šie pasākumi ir īslaicīgi, tikai uz četriem mēnešiem, tādā veidā energoresursu cenu pieauguma ietekme uz inflāciju tiek vairāk nobīdīta uz gada vidu. Tiesa gan, tas nenozīmē, ka maijā sagaidāms cenu atlēciens šī brīža līmenī – līdz tam, iespējams, mainīsies tirgus cena,” pauž Opmane.

Viņa arī norāda, ka lielākais energoresursu patēriņš Latvijā ir tieši ziemas mēnešos, tāpēc, pat cenai pakāpjoties, tas, lai gan ietekmētu inflācijas rādītājus, patērētāju maciņu tik strauji vairs netukšotu.

Vienlaikus Opmane atzīmē, ka līdztekus enerģijas cenu pieaugumam šobrīd aktualitāti iegūst arī pārtikas cenu sadārdzinājums. 

“Iespējams, tieši pārtikas cenas, būs šā gada karstā tēma,” viņa min. 

Pēc Opmanes skaidrotā, pārtikas cenu pieaugums saistīts ar pieaugošām ražošanas izmaksām, tostarp enerģijas un darbaspēka izmaksu dēļ, kas sākotnēji atspoguļojās neapstrādātās pārtikas cenu pieaugumā, bet turpina virzīties tālāk pa pārtikas ražošanas ķēdi līdz patērētājam. 

“Līdzīgi kā enerģijas cenas, arī pārtikas cenas aug visā pasaulē,” piebilst Latvijas Bankas ekonomiste.

Tāpat Opmane norāda, ņemot vērā, ka izdevumi pārtikai veido aptuveni ceturto daļu no patērētāju kopējiem izdevumiem Latvijā, pārtikas cenu pieaugumu iedzīvotāji, iespējams, izjutīs vēl sāpīgāk nekā enerģijas cenu kāpumu. Turklāt iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem pārtikas izdevumu īpatsvars viņu patēriņa groza ir vēl lielāks. 

“Ko darīt Latvijas patērētājam, kuram nav iespējas mazdārziņā izaudzēt savu dilli un kartupeli? Nevaram gaidīt, ka valsts kompensēs visus iespējamos cenu pieaugumus, tomēr droši vien šā gada laikā arvien aktuālāks kļūs jautājums par atbalstu mazāk turīgajām iedzīvotāju grupām,” uzsver Opmane.

Jau vēstīts, ka Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā – šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri – patēriņa cenas pieauga par 7,4%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī audzis par 3,9%.