Mūžībā devusies kādreizējā Bauskas rajona kultūras nodaļas vadītāja un Vecumnieku vidusskolas direktore Anna Namiķe

(1933. gada 10. februāris – 2023. gada 15. maijs)

90 gadu vecumā mūžībā devusies talantīga skolotāja, cienīta skolas direktore, mīļa mamma meitai Mārai, autoritāte znotam Jānim un vismīļākā omīte pasaulē mazbērniem Jānim un Zanei, mazmazbērniem Paulai, Gustavam un Arianai.

Anna pasaulē nākusi Staicelē Limbažu novadā, kur netālu no Salacas pietekas Glāžupītes bijušas vecāku mājas «Glāži». Marta un Krišjānis Sāni ar mīlestību, rūpēm un atbildību izaudzinājuši un jau no mazotnes pie darba un krietnuma pašu iekoptajā saimniecībā radinājuši sešus bērnus; Annai bija māsa Malda un brāļi Jānis, Mārtiņš, Andris un Druvvaldis. 

1940. gadā Anna sāka mācīties Rozēnu pamatskolā, ko absolvēja 1947. gada 22. jūnijā. Mācības turpināja Mazsalacas vidusskolā. Pēc skolas beigšanas 1951. gadā sāka strādāt Rozēnu septiņgadīgajā skolā. 1952. gadā iestājās Cēsu Skolotāju institūta Latviešu valodas un literatūras fakultātē, 1954. gadā ieguva latviešu valodas un literatūras skolotājas kvalifikāciju, kā arī tiesības mācīt angļu valodu pamatskolā. Kad 1958. gadā neklātienē absolvēja Rīgas Pedagoģisko institūtu, varēja latviešu valodā un literatūrā izglītot arī vidusskolas klašu audzēkņus.

Jaunsvirlaukas skolā Anna satika un iemīlēja stalto fizikas, ķīmijas, ģeogrāfijas un fizkultūras skolotāju Kārli Namiķi, un 1957. gadā abi mija gredzenus. 1959. gadā pasaulē nāca Māra. Negaidītu likteņa triecienu atnesa 1964. gada februāris, kad no dzīves traģiski aizgāja vīrs un rūpes par meitiņu bija jāuzņemas vienai.

Anna strādājusi par skolotāju, direktora pienākumu izpildītāju, direktori vai vietnieci ļoti daudzās skolās visā Latvijā – Jaunsvirlaukā, Vānē, Staļģenē, Ozolniekos, Zalvē, Mērniekos, Garozā, Bauskā un Vecumniekos.

1965. gadā Anna tika iecelta par Metodiskā kabineta vadītāju Bauskas rajona Tautas izglītības nodaļā un pārcēlās uz Bausku. Kļuva par Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju un Bauskas rajona deputāti. Savas karjeras laikā saņēmusi vairākus valsts mēroga apbalvojumus un augstu novērtējumu. No 1969. gada vadīja Bauskas rajona Kultūras nodaļu, kas pārraudzīja kultūras namu, klubu, bibliotēku, Bauskas mūzikas skolas, muzeja un citu iestāžu darbu. Īpašas pūles veltīja Latviešu Dziesmu un deju svētku simtgades svinību rīkošanai tieši pirms piecdesmit gadiem, aktīvi atbalstīja Bauskas novadpētniecības muzeja Tautas lietišķās mākslas studiju, palīdzēja izveidot skolotāju kori.

1976. gada vasaras beigās Anna Namiķe kļuva par Vecumnieku vidusskolas direktori. Vecumnieku laiku viņa arvien uzskatīja par savu skaistāko posmu dzīvē, vietējā skola un ciems vienmēr bija dziļi sirdī. Savās atmiņās Anna raksta: «Man bija lemts vadīt šo skolu laikā, kad tur strādāja lieliski, izcili skolotāji, kuri nežēloja laiku, izdomu, spēkus skolas darba pilnveidošanā.» Arī kolēģiem un skolēniem ir vislabākās atmiņas par gadiem, kad vidusskolā strādāja harismātiskā Anna Namiķe. Daudziem viņa bija un joprojām ir direktores etalons un autoritāte – stalta, taisnīga, erudīta un inteliģenta.

Ar milzīgu saviļņojumu Anna sagaidīja Atmodas laiku, piedalījās «Baltijas ceļā», Vecumniekos vadīja Latvijas Tautas frontes (LTF) grupu un piedalījās LTF kongresos.

1989. gada augustā beidza pildīt Vecumnieku vidusskolas direktores pienākumus, taču līdz 1992. gada vasarai turpināja strādāt par latviešu valodas un literatūras skolotāju. Anna saimniekoja savā mājā Ceriņu ielā 6, iekopa dārzu un saimniecību. Audzēja tulpes, zemenes, rūpējās par vairākiem mājlopiem. No 1996. līdz 2001. gadam strādāja Vecumnieku pagasta bāriņtiesā, aizvietojot tās vadītāju. 

2001. gadā Anna pārcēlās uz Iecavu. Laiku viņa pavadīja aktīvi – pasniedza privātstundas, strādāja dārzā, ļoti daudz lasīja un aizrautīgi minēja krustvārdu mīklas. Līdz pēdējam dzīves mirklim ar Annu Namiķi diendienā kopā bija meita un znots, kuri pašaizliedzīgi gādāja par viņu un nodrošināja mīlestības piepildītu mūža novakari. Atvadīšanās no Annas Namiķes notiks piektdien, 19. maijā, plkst. 12 Iecavas Sila kapu kapličā. Krematorijas nosacījumu dēļ tuvinieki lūdz izvēlēties tikai grieztos ziedus.