GUSTAVS – tulkojumā no kādas skandināvu valodas ‘gudr’– cīņa un ‘staf’ – nūja.
GUSTAVS – tulkojumā no kādas skandināvu valodas ‘gudr’– cīņa un ‘staf’ – nūja. No seniem laikiem tas bijis karaļu un augstmaņu vārds. Arī Zviedrijas pašreizējo karali sauc Kārlis Gustavs. Latvijā šis vārds pirmo reizi manīts Vidzemē, Rubenē, 1638. gadā. Gustavs ir raksturā nelokāms, tāpēc nepakļaujas svešai ietekmei, saglabā vēsu prātu arī ekstremālā situācijā.
GUSTS – radies no vārdiem Gustavs, Augusts. Vidzemē, Rūjienā, 1723. gadā tas ierakstīts baznīcas grāmatā. Kalendārā no 1783. gada. Gusta veselais saprāts un humora izjūta ir viņa kompass. Tomēr viņš viegli pavedināms uz vieglprātīgu rīcību.
TĀLRĪTS – zināma tikai latviešu valodas cilme – tāls rīts. Šī gadsimta sākumā vārds ierakstīts baznīcas grāmatā, kalendārā no 1910. gada. Tālrīts vadās pēc loģikas principiem. Ja viņš paretam ieklausās iekšējā balsī, panākumi ir.