Piecas Latvijas pašvaldības piektdien, 26. maijā, saņēma Eiropas pārvaldības izcilības zīmi par sasniegumiem labas pārvaldības īstenošanā; tās ir: Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Valmieras novada pašvaldība un Jelgavas novada pašvaldība, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Piektdien aizvadīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sadarbībā ar sabiedriskās politikas centru “Providus” un Eiropas Padomi rīkotā starptautiskā konference “Laba pārvaldība pašvaldībās: priekšnoteikums vajadzībās balstītai teritorijas attīstības un ES fondu investīciju plānošanai”.
Konferences noslēgumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks un Eiropas Padomes projekta “European Label of Governance’ Excellence” koordinators Boriss Lazovs pasniedza Eiropas labas pārvaldības zīmi piecām Latvijas pašvaldībām, kas saņēma visaugstāko vērtējumu 12 labas pārvaldības principu ievērošanā, tai skaitā, piemēram, sabiedrības līdzdalība, godīgas vēlēšanas un pārstāvniecība; lietderība un efektivitāte; atklātība un pārredzamība; tiesiskums u.c.. Balvu – kristāla divpadsmitskaldni, kas ataino 12 labas pārvaldības principus – saņēma Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Valmieras novada pašvaldība un Jelgavas novada pašvaldība. Savukārt Preiļu novada pašvaldībai un Jēkabpils novada pašvaldībai tika pasniegti atzinības raksti par sekmīgu piedalīšanos projektā “Labas pārvaldības stiprināšana Latvijas pašvaldībās”.
Pēc balvas saņemšanas Bauskas novada administrācijas vadītājs Edgars Paičs vietnē bauskasnovads.lv sacījis: «Līdz ar balvas saņemšanu darbs neapstājas. Pašvaldībai ir jāturpina ievērot labas pārvaldības principus, piemēram, pašvaldības ikdienas darbā jāturpina uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem, jāturpina strādāt pie sabiedrības līdzdalības jautājumiem, kā arī normatīvi jāizstrādā, ievērojot labas pārvaldības principus.»
VARAM speciālisti iepazīstina ar konferences darba kārtību, minot, ka to ar uzrunām atklāja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, Eiropas Padomes Demokrātiskas pārvaldības nodaļas vadītāja Alina Tatarenko un sabiedrībās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka. Savukārt Tiesībsargs Juris Jansons iepazīstināja klātesošos ar labas pārvaldības principa tvērumu un nozīmi pašvaldībās.
Konference rīkota ar mērķi apspriest dažādus labas pārvaldības aspektus pašvaldību darbībā (kā, piemēram, sabiedrības līdzdalību, tiesiskumu, lietpratīgu finanšu pārvaldību, darbības efektivitāti, atbildīgu attīstības plānošanu u.c. tematus), kā arī diskutētu par veiksmīgiem risinājumiem un labo praksi, ko pašvaldības var savstarpēji pārņemt.
Pirmajā paneļdiskusijā eksperti diskutēja par to, kā labu pārvaldību veicina pašvaldību darbības tiesiskuma stiprināšana, kāda ir pašvaldību prakse finanšu pārvaldības jautājumos un kāda ir sabiedrības loma tajā, lai pašvaldības strādātu pēc iespējas labāk. Diskusijā dalībnieki pievērsās tam, kādi instrumenti pašvaldībām var palīdzēt iedzīvināt tādus labas pārvaldības principus kā sabiedrības līdzdalība, lietderība un efektivitāte, atklātība un pārredzamība, prasmes un kapacitāte, kā arī lietpratīga finanšu pārvaldība.
Nozīmīgs pašvaldību attīstības elements ir investīciju pieejamība. Tādēļ otra diskusija tika veltīta atbildīgai pašvaldības attīstības plānošanai, tai skaitā investīciju piesaistei un Eiropas Savienības struktūrfondu sniegto iespēju izmantošanai zaļo un digitālo mērķu gudrai sasniegšanai.
Dienas noslēdzošajā diskusijā klātesošie tika iepazīstināti ar Eiropas Padomes Eiropas pārvaldības izcilības zīmes izvērtējuma metodoloģiju, kurā ieskatu sniedza Džons Bārbers. Eiropas Padomes eksperts, un kopējiem Latvijas pašvaldību pašizvērtējuma rezultātiem, ar ko iepazīstināja Agnese Frīdenberga, domnīcas „Providus” vadošā pētniece labas pārvaldības jomā. Savukārt pašvaldības, kas gandrīz gada garumā Eiropas pārvaldības izcilības zīmes projekta ietvaros veica savas darbības pašnovērtējumu no 12 labas pārvaldības aspektiem, dalījās pieredzē un secinājumos par labas pārvaldības praksi savās pašvaldībās.
Reklāma