Bauskas novadā maz dabas vērtību; jālolo zālāji upju krastos, purvi un karsta kritenes

Noslēgusies dabas skaitīšana jeb Latvijas pirmreizējā dabas vērtību inventarizācija. Izpētīta teritorija 1,3 miljonu hektāru platībā, tajā skaitā arī Bauskas novads. Daudz vērtību speciālisti pie mums nav uzgājuši – izceļ vien Skaistkalnes karsta kritenes un vērtīgos zālājus upju krastos.

Dabas skaitīšanas eksperti secinājuši, ka Bauskas novadā, lai iegūtu plašāku auglīgu lauksaimniecības zemi, jau pirms 100 gadiem izcirsti vērtīgie lapu koku un platlapju meži. Arī auglīgās augsnes pārvērstas par lauksaimniecībā izmantotām platībām. Šis process ir turpinājies līdz pat mūsdienām. Novadā pavisam maz palicis vērtīgo zālāju, lai gan zināms, ka tie vēsturiski šeit bijuši ļoti skaisti un bioloģiski daudzveidīgi. «Tas zaļais, kas it kā apkārt vēl šķietami ir daudz, diemžēl vairs nav bioloģiski vērtīgs. Palūkojoties tuvāk, tur ir vien gārsa un pienenes,» atzīst Dabas pārvaldes pārstāve Ilze Reinika.

Vērtīgie zālāji veidojušies, ilglaicīgi mijiedarbojoties dabiskiem procesiem, cilvēkiem un mājlopiem. Tos apdzīvo ap 500 Latvijas augstāko augu sugu, ap 60 pie mums ligzdojošo putnu sugu un gandrīz 5000 bezmugurkaulnieku sugu.

Pirms 100 gadiem šādi zālāji aizņēma trešdaļu valsts, turpretī tagad vien nepilnu procentu. «Tās ir pļavas, kur vienā kvadrātmetrā ir desmitiem sugu, piemēram, pēterpogas, naktsvijoles. Tas ir tik daudzveidīgs kvadrātmetrs, ka taurenis, tur atlidojis, vairs nevēlas lidot prom,» skaidro I. Reinika, «jo mazāk šādu saliņu, jo grūtāk taurenim atrast vietu, kur atgūt enerģiju. Ja tās ir pavisam tālu cita no citas – taurenis var aiziet bojā.» Šī problēma gan nav attiecināma tikai uz Bauskas novadu, bet gan visu Latvijas teritoriju.

Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti skaidro, ka nākotnē būtu svarīgi saglabāt vēl esošos bioloģiski vērtīgos zālājus, kas atrodas Mūsas un Mēmeles krastos un ap Skaistkalni. Īpaši tiek izcelti tie, kas ir ap Iecavas upi, kurā joprojām pavasaros notiek dabiskie palu procesi un upes līkumi pieplūst ar ūdeņiem, bet vasarā šajās vietās var priecāties par bioloģiski vērtīgajām palieņu pļavām. Senie zālāji upju krastos, kas mūsdienās saglabājušies vien vietām un redzami tikai dažu upju līkumos, tiek dēvēti par briljantiem Zemgales ainavā un sniedz iespēju saglabāties daudzām sugām.

Dabisko zālāju izzušana ir saistīta ar cilvēku dzīvesveida izmaiņām, jo zālājus veidoja un uzturēja daudzas mazas saimniecības ar mājlopu palīdzību. Mūsdienās galvenais zālāju samazinājuma iemesls ir intensīvā lauksaimniecība un apmežošana.

Vēl dabas skaitītāji uzsver, ka Bauskas novadam kopumā raksturīgi daudzi nosusināti vai norakti augstie purvi. Nelielās platībās tomēr ir saglabājušies atsevišķi purvi, kuros var ne tikai salasīt dzērvenes, bet tie ir arī Bauskas novadā reti sastopama mājvieta ar purviem saistītām sugām. 

Eksperti ir detalizētāk uzkartējuši novada atsegumus, un iegūta precīzāka informācija par Skaistkalnes karsta kritenēm, kas ir ļoti savdabīgs un neparasts veidojums visas Latvijas mērogā.

Pēdējos 30 gados Latvijā katastrofāli samazinājušies zālāju biotopi, nesasniedzot pat 1% no valsts teritorijas; Latvijā tikai 10% mežu ir bioloģiski vērtīgi; teju puse purvu ir pārveidoti un cilvēka darbības ietekmēti; vairāk nekā divas trešdaļas saldūdens biotopu ir ietekmēti; bet trauslo alu un iežu atsegumu grupu apdraud cilvēku rīcība – tā dabas skaitīšanas «sāpīgākos secinājumus» rezumē Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs. 

Skaitīšanā iegūtie dati kalpos kā pamats plašākām diskusijām un uz faktiem balstītiem lēmumiem dabas vērtību saglabāšanas politikā.  

Dabas datu pārvaldības sistēmā «Ozols» (https://ozols.gov.lv/pub), ievadot sava īpašuma kadastra numuru, ikviens interesents var pārliecināties, vai arī viņa īpašumā ir piefiksēta kāda dabas vērtība.