Personvārds Janīna cēlies no vārda Johanna, pirmo reizi reģistrēts 19. gadsimta beigās Vidzemē, kalendārā – kopš 1932. gada.
Personvārds Janīna cēlies no vārda Johanna, pirmo reizi reģistrēts 19. gadsimta beigās Vidzemē, kalendārā – kopš 1932. gada.
Gunars Treimanis Janīnu raksturo kā enerģisku un izdarīgu. Viņa spēj smaidīt, kaut arī pirms tam novesta līdz asarām. Piemīt ugunīgs temperaments, liktenim gatava stāties pretī ar paceltu galvu un vaļējām acīm. Janīna ir uzstājīga un dzelžaini neatlaidīga. Viņa ir laimīga, jau laimi gaidot. Ja satiek īsto vīrieti, – šķīsta mīlestība un laimes pārpilnība.
Linda – tēls G. Doniceti operā «Linda di Šamuni», igauņu valodā «lind» nozīmē ‘putns’, igauņu eposā Kalevdēla mātes vārds, vācu valodā «lind» nozīmē ‘maigs’, tulkojumā no senaugšvācu valodas «lindi» nozīmē ‘čūska’. Pirmo reizi Latvijā meitenei Lindas vārds dots 19. gadsimta beigās Rīgā, kalendārā – kopš 1934. gada.
Vārdu skaidrotājs Gunars Treimanis stāsta, ka iekšēja kultūra ap Lindu apvij labvēlības auru. Viņa ir apveltīta ar pārcilvēcisku gribasspēku. Pilnasinīgi tver gan skumjos, gan priecīgos dzīves mirkļus. Gaume pierāda Lindas vērienīgumu, viņa ir laba ģimenes tradīciju kopēja.
