Dailes teātrī režisors Gunārs Vērenieks no Kanādas iestudējis kārtējo situāciju komēdiju. Tā ir angļu autora Deiva Frīmena luga «Pilna gulta ārzemnieku».
Dailes teātrī režisors Gunārs Vērenieks no Kanādas iestudējis kārtējo situāciju komēdiju. Tā ir angļu autora Deiva Frīmena luga «Pilna gulta ārzemnieku».
Citi aktieri staigā pa skatuvi apakšveļā, citi izmisīgi cenšas parādīt, cik ļoti gribas uz tualeti, visi nemitīgi pļāpā niekus un cer, ka skatītāji par to smiesies.
D. Frīmens dzimis 1922. gadā, dienējis flotē, policijā, vēlāk pievērsies žurnālistikai un dramaturģijai. Viņš uzrakstījis arī dažus kinoscenārijus, vairāk nekā 200 situāciju komēdiju televīzijai, veiksmīgi sadarbojies ar komiķi Beniju Hilu. Komēdija «Pilna gulta ārzemnieku» pirmoreiz iestudēta 1974. gadā un Anglijā rādīta 18 mēnešu pēc kārtas. Šī luga uzvesta arī daudzās citās pasaules valstīs.
Manuprāt, izrādi Dailes teātrī glābj vienīgi lieliskie aktieri. Tēlojums kariķēts, tuvs groteskai. Spožākie tēli ir Ģirta Ķestera ārēji naivais, bet nepavisam ne stulbais Stenlijs, Pēteris Liepiņš viesnīcas kalpotāja Karaka lomā. Šarmantās Mirdzas Martinsones kabarē dejotāja Simona uz skatuves demonstrē trenētu miesu, trenētas kustības un īpašu akcentu – «šarmān, šarmān».
Vācijas neliela ciematiņa viesnīcas kalpotājs Karaks saka: «Eiropa ir pilna ar ārzemniekiem un visi dzīvo nepareizās valstīs.» Apmēram tā notiek arī viesnīcā, kur vienā numurā nejauši tiek iemitinātas vairākas ģimenes. Attiecību samezglojumi tiek šķetināti daudzveidīgi. Angļa Stenlija sieva ir pārsmalkā lēdija Brenda, kura piedevām izrādās ir kalpotāja Karaka meita (E. Ērmale). Sakašķējusies ar vīru, viņa metas meklēt netālās uzkostuves tualetē aizmirsto gredzenu, ko viņas «tētiņš reiz dāvinājis māmiņai». Brenda no skatuves pazūd līdz otrā cēliena vidum, bet notikumi tostarp iegūst pikantumu un ašumu, jo parādās jauni tēli.
Izdzirdusi greizsirdīgā vīra Kloda (H. Spanovskis) balsi, viņa sieva, vāciete Helga (A. Grūbe), meklē patvērumu Stenlija vannasistabā. Diplomātam Klodam pieder citāts: «Mūsu ārlietu politika – kad uzbrūk – aizstāvēties, kaut vai ar tualetes ūdens kastes ķēdēm, ja tas ir vienīgais, kas palicis mūsu budžetā.» Vannasistaba (tualete) ir pirmā vieta, kur viņam gribas tikt. Taču Klods ieradies viesnīcā, lai patīkami pavadītu laiku ar kabarē dejotāju, francūzieti Simonu. Arī viņai kādu brīdi nākas slēpties vannasistabā. Tur Simona pamanās pārbaudīt, ka Kloda dāvinātie briljanti negriež stiklu un ir tikpat «falši» kā viņu romāns.
Tostarp notiek «uzbrukums» viesnīcas iemītniecei, frau Hofmaijerei, kura lamājoties lieto «īstos vārdus» un, izrādās, ir Krievijas dāmu riteņbraukšanas kluba prezidente. Viesnīcas direktoru visi dēvē par stulbeni, bet Karaks brīžiem uzdodas par lapzemieti, brīžiem par meksikāni. Beigas tomēr ir labas, pareizie «pāri dabonas», un mājupceļā lugas notikumi jau aizmirsušies.
T. Vālodze Bauskā
