Skaistkalnes pagasta «Kalneniekos» šodien, 19. martā, septiņdesmitos šūpuļa svētkus svin Zenta Vinšteina.
Skaistkalnes pagasta «Kalneniekos» šodien, 19. martā, septiņdesmitos šūpuļa svētkus svin Zenta Vinšteina. Viņa dzimusi Jaunsaules pagasta «Reiņos», tur pavadījusi arī bērnību. Pati gaviļniece uzskata, ka daudz nozīmīgāka jubileja viņai būs nākamgad. Tad apritēs tieši pusgadsimts, kopš Zenta dzīvo laulībā ar vīru Ēvaldu.
Dzīvojot pilsētā, skumst pēc laukiem
Pēc septiņu klašu pabeigšanas Skaistkalnē Zenta nolēma mācības turpināt tirdzniecības skolā Rīgā. Meitenei labi veicās matemātikā, arī valodās. Taču līdzekļu trūkuma dēļ mācību iestādi neizdevās pabeigt. Vecāki, būdami vienkārši rokpeļņi, nespēja sniegt nepieciešamo materiālo atbalstu, tādēļ Zenta atgriezās dzimtajā pusē.
«Pilsētas dzīve man nepatika,» atceras jubilāre. «Dažkārt sēdēju savā istabiņā, skatījos uz ielu un raudāju. Mājās atgriezusies, pateicu mātei, ka vairs nekur projām nedošos.»
Divus gadus Zenta strādāja Ramiķenu ciema padomē par sekretāri, pēc tam sekoja darba cēliens kolhozā līdz pat pensijai.
Mūžs veltīts darbam un bērniem
«Esmu pavadījusi 33 gadus nepārtrauktā darbā. Darīju visu – biju lopkopēja, laukkopēja, strādniece konservu cehā un kolhoza ēdnīcā, naktssardze mehāniskajās darbnīcās. Gāju tur, kur vairāk var nopelnīt, strādāju pa diviem trim darbiem. Pa šo laiku arī savu veselību sabeidzu. Taču, ja nebūtu nopelnījusi pensiju, diezin kā tagad varētu dzīvot,» saka Zenta.
Viņa kopā ar vīru izaudzinājusi trīs bērnus. Meita Velga dzīvo Bauskā, dēls Uldis ieprecējies Smiltenes pusē, bet otra meita Anita kopā ar ģimeni dzīvo turpat «Kalneniekos».
Toreiz, kad Zenta ar Ēvaldu tikko sāka kopēju dzīves ceļu, vīratēva māju «Kalnenieku» vietā bija tikai drupas. Ieguldot spēkus un līdzekļus, dzimtas māja atjaunota tagadējā izskatā.
«Vienalga, kādi laiki vai valdība, ir jāstrādā,» šo pārliecību Zenta nav zaudējusi, pārkāpjot septītā gadu desmita slieksni.
