Pirmskara Latvijā bija apriņķi, kur gada laikā nebija neviena nozieguma. Katrā pagastā gadījās daži dzērāji, huligāni.
Pirmskara Latvijā bija apriņķi, kur gada laikā nebija neviena nozieguma. Katrā pagastā gadījās daži dzērāji, huligāni. Visā valstī pārdesmit zādzību gadā, vēl mazāk – slepkavību, vardarbību. Viens laupītājs – Kaupēns – bērnu baidīšanai. Reketieru un narkomānu nebija. Apsardzi un miesassargus nevajadzēja pat prezidentam. Ja mājās nebija suņa, pie ārdurvīm pieslietais pīlādžu zars liecināja, ka saimnieki ir prombūtnē. Reti kādam ienāca prātā tur kaut ko meklēt.
Juristu, tiesnešu un policistu bija maz. Viņi saņēma labu algu un nīka bezdarbībā. Gadoties likumpārkāpumam, visi metās to atklāt, kas gandrīz vienmēr arī izdevās, un nebija nekādu iespēju atpirkties no soda.
Toties bija kaut kas tāds, kā nav pašlaik: reliģijas un ētikas stundas skolās.
Atnāca postītājs un «dienu nomainīja nakts». Tauta sadalījās sargātājos un apsargājamos, veidojās miesassargu kults, sākās šaušanas, spridzināšanas, slepkavības. Vienā dienā Iecavā septiņi līķi, Gulbenē četri… Pa ceļiem drāžas piedzērušie neierobežotā ātrumā – reta diena bez cilvēku upuriem.
Pēc Atmodas jau pagājis 10 gadu. Ētikas un reliģijas mācīšana pilnībā skolās netiek atjaunota. Kāpēc? Kāds valdībā šaubās par godīguma, labestības, cilvēkmīlestības nepieciešamību jauniešiem? Ik gadu palielinās pusaudžu noziedzība, sasniedzot draudošus apmērus, bet mēs, dziedot himnu, gaidām Dieva žēlastību, paši neko nedarīdami.
Manā bērnībā skolotāji arī citās stundās attīstīja labākās jūtas, skolēnos veidojot sirdsapziņu, tikumību, patriotismu, nacionālo pašapziņu, kuras pašlaik tik gaužām trūkst.
Varmācība pret dzīvību un mantu iet plašumā. Bankās nesodīti tiek izlaupīti miljoni, uz tautas rēķina kontrabandisti iedzīvojas, nepārtraukti tirgojot spirtu, cigaretes. Tam vienaldzīgi paiet garām pat kārtības un drošības sargātāji.
Cik ilgi tas turpināsies? Meklē izeju: bruņotus sargus pie skolām, bērnu novietnēm! Vai var iedomāties kaut ko vēl stulbāku?!
Latviešu tautu neglābs nedz NATO, nedz Eiropas Savienība, bet tikai normālas, morāliski pilnvērtīgas ģimenes, kuru diemžēl kļūst arvien mazāk. Tās nevar veidoties bez reliģijas un ētikas mācības skolās visiem bērniem, nevis tikai pēc vecāku vēlēšanās.
A. MUKĀNS Bauskā
