– Ozoliņ, vai nevari aizdot savu tumšo uzvalku, jābrauc uz bērēm, vectēvs miris. – Tādā gadījumā… kā citādi! Paiet vairākas nedēļas.
– Ozoliņ, vai nevari aizdot savu tumšo uzvalku, jābrauc uz bērēm, vectēvs miris.
– Tādā gadījumā… kā citādi!
Paiet vairākas nedēļas. Ozoliņš kautrīgi vaicā:
– Lūdzu, vai nevari man rītdien atnest uzvalku, jāiet uz teātri.
– Kā atnest? To taču uzvilka vectēvam.
Ķīmiķis lielās draugam:
– Šodien mans dēls pateica pirmo vārdu!
– Un kas tas bija par vārdu?
– Dezoksiribonukleīnskābe.
Nodokļu inspektors jautā jaunbagātniekam:
– Jūs esat pārliecināts, ka villu, piecus mersedesus un sešas dzīvojamās mājas centrā esat nopircis par sūri, grūti paša nopelnītu naudiņu?
– Par kādu tad vēl?
– Man šķiet, ka tas viss pirkts par valsts naudu.
– Ko jūs! No kurienes valstij tāda nauda?
Aļonuška saka brālītim Ivanuškam:
– Ivanuška, nedzer no peļķes – par kazlēnu paliksi.
– Stilam nav nozīmes, visu izšķir slāpes, – atbild Ivanuška.
