Bauskā un tās apkaimē «laikmeta» koki – papeles – ir nozāģētas.
Bauskā un tās apkaimē «laikmeta» koki – papeles – ir nozāģētas. Palicis vien žēlums par zudušo jauko smaržu pavasarī, tām plaukstot, un nepatika par baltajām pūkām pēc papeļu noziedēšanas. Priecājamies, jo elpot kļuvis vieglāk.
Taču paliek jautājums, ko liksim vietā, jo pilsētas «zaļais zelts» no gada gadā ir pamatīgi gājis mazumā. Iestādītos kokus pat uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt.
Sakarā ar Kalna ielas rekonstrukciju nākamais apdraudējums ir šeit augošajām kastaņām. Vai nebūtu laiks jau tagad izlemt to likteni? Pavasarim tuvojoties, izejas tikai divas – pārstādīšana vai kārtējā iznīcināšana. Lai atceramies, ar kādām grūtībām tās tika ieaudzētas. Būtībā šis process vēl nav beidzies, jo pilsētas brašuļi tās ir regulāri postījuši.
Līdzīgam liktenim nolemtas jau bezgalīgi aprakstītās kastaņas starp Dārza ielas 18. namu un bērnunamu «Annele». Šeit pilnīgi apzināti, nekaunīgā veidā jau gandrīz trīsdesmit gadu pāri koku saknēm braukā vietējie autoīpašnieki.
Mēs grasāmies veidot tūristu takas, izcērtam skatu līnijas, bet aizmirstam vietas, kas prasa visneatliekamāko palīdzību. Redzot visu notiekošo un rakstot šīs rindas, es aicinu Vides pārvaldes rajona nodaļas vadītāju un vecāko inspektoru Ēriku Klīvu un pārējos zaļos draugus radīt dabas jaukumus ne tikai gar Mēmeles krastu, bet nākt talkā kaut vai ar gudru padomu, rodot risinājumu iepriekš aprakstītajam.
