Rundāles pilī sestdien norisināsies tradicionālie Dārza svētki

Pašā vasaras karstumā un skaistākajā rožu ziedēšanas laikā – 1. jūlijā – Rundāles pilī notiks tradicionālie Dārza svētki, portālu informēja Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību galvenā speciāliste Andra Jakoviča.

Rundāles pils dārzā aug ap 2230 rožu šķirņu, ap 600 no tām ir vēsturiskās rozes. Vēsturiskās rozes parasti zied vienu reizi – no maija beigām līdz jūlija vidum, bet mūsdienu rozes zied atkārtoti līdz pat salnām. Dažādu rožu sugu, to formu un hibrīdu stādījumi ar atšķirīgu formu un krāsu augļiem ir interesanti arī rudenī.

Pilij tuvākajos laukumos atrodas angļu rozes – tās visvairāk līdzinās vēsturiskajām rozēm. Mūsdienu rozes sakārtotas laukumos pa krāsām – rietumu pusē baltas, rozā un sarkanas, bet austrumu pusē dzeltenas, oranžas un gaišu pasteļtoņu rozes.

Rožu dārza ierīkošana sākta 2005. gadā un īstenota ar Latvijas armijas un daudzu talcinieku palīdzību. Pirmajos piecos gados būtisks bija „Latvijas Mobilā telefona” finansiālais atbalsts. Vēlāk kopšana, pārveidojumi un jaunu šķirņu iegāde veikta pašu spēkiem, gūstot vērtīgu pieredzi un jaunas atziņas. Kopš 2012. gada rožu stādīšana notiek rudenī, jo tad tās labāk pārziemo un pavasarī agrāk atmostas.

Rundāles pils muzeja parka nodaļas vadītāja Ieva Reinvalde pastāstīja, ka pieredzētais šīs vasaras sausums Rundāles pils rozēm nav nodarījis neatgriezeniskus bojājumus. “Mūsdienu rozes ir salīdzinoši labā stāvoklī. Rozēm, tāpat kā košumkrūmiem, ir pa kādai sausai lapai, taču sezonas laikā augi nokaltušo lapu vietā izdzīs jaunas lapas. Sausuma dēļ ir cietis zāliens, taču šobrīd gaiss ir mitrāks, un arī tā stāvoklis uzlabojas,” paziņo I. Reinvalde.

 Rundāles pils dārzā pašlaik darbojas 20. gadsimta 70. gados izbūvēta laistīšanas sistēma, kas ir novecojusi un ir tehniski sliktā stāvoklī. Sistēma nav automātiska, dārznieki laista augus, pieslēdzot šļūtenes pie ūdens ņemšanas vietām dārzā vai arī pievienojot šļūtenēm impulsīvos laistītājus.

I. Reinvalde pastāstīja, ka dārznieces rozes laista no rītiem – laika posmā no pulksten 6 līdz 10 vai no pulksten 8 līdz 10, rozes nevar laistīt pašā karstākajā dienas laikā. Ūdens augu laistīšanai tiek ņemts no dīķa.

Ierobežotu finanšu resursu dēļ jauna laistīšanas sistēma pagaidām nav uzstādīta.

A. Jakoviča norāda, ka šī gada Dārza svētkos īpaši tiks izcelta ūdens nozīme dārzā. Visu dienu dažādās aktivitātēs būs iespējams gan vairāk uzzināt par ūdens izmantošanu senajos dārzos, gan spēlēties ar ūdeni, laižot baseinā kuģu modeļus un papīra kuģīšus vai kopā ar mākslinieci Kristīni Kutepovu īpašā krāsu pludināšanas tehnikā radot “krāsu upi”, kas vakarā kļūs par skatuves dekorāciju dziedātājas Aijas Vītoliņas koncertā “Roze un ūdens”.

Svētku laikā pie spoguļdīķa, kas ir viens no baroka dārzam raksturīgajiem elementiem, atradīsies piecus metrus augsta virtuāla strūklaka, kas apmeklētājiem ļaus vērot pasaules senākās un nozīmīgākās strūklakas un uzzināt, kā tika apūdeņoti senie dārzi. Virtuālo strūklaku veidojuši muzeja speciālisti sadarbībā ar video mākslinieku Tomu Zeļģi.

Ar brīnumiem un pārsteigumiem svētkus bagātinās Rīgas cirka skolas priekšnesumi un meistarklases, bet klusinātās noskaņās dārzā izskanēs aktrises Raimondas Vazdikas un mūziķa Mika Galvanovska muzikālā dzejas programma “Ūdensdārzi”.

Notiks arī tradicionālais svētku tirdziņš, kurā varēs iegādāties rožu, ziemciešu, dekoratīvo krūmu un garšaugu stādus, dārza preces, amatnieku izstrādājumus un dažādus gardumus – pašceptu maizi, kūpinājumus, karameles, cepumus un mandeles glazūrā, dažādu veidu saldējums un, iespējams, pat Bauskas novadā audzētas aprikozes.

Dārza svētku programmu ir veidojis un ar apmeklētājiem visas dienas garumā sarunāsies režisors Kārlis Anitens.

A. Jakoviča norāda, ka ūdens dārzos vienmēr ir bijis nozīmīgs gan gluži praktisku, gan estētisku apsvērumu dēļ. Renesanses un baroka dārzos strūklakas, kaskādes un ūdenskritumus centās veidot tā, lai ūdens radītu skaņas, kas līdzinās putnu dziesmām, vēja šalkoņai vai citām dabas skaņām. Baroka dārziem ir raksturīgi spoguļdīķi un spoguļbaseini. Tie gleznaini papildina pils un dārza ansambli, veidojot īpaši pārdomātas skatu kompozīcijas un atspulgos vēl vairāk izceļot pils vai kādu dārza elementu skaistumu.