Bauskas pils muzeja speciāliste tūrisma jautājumos Veronika Puķe no 9. līdz 26. februārim iepazinās ar tūrisma informācijas biroju darbību Zviedrijā.
Bauskas pils muzeja speciāliste tūrisma jautājumos Veronika Puķe no 9. līdz 26. februārim iepazinās ar tūrisma informācijas biroju darbību Zviedrijā.
Speciālistes mācības kaimiņzemē bija organizētas projekta «Bauska – Latvijas sauszemes vārti» ietvaros. To ar fonda Phare-Tacis finansiālu atbalstu realizē Bauskas rajona Padome sadarbībā ar Hedemoras komūnu Zviedrijā.
Jāplāno vietējo objektu attīstība
Turpmākais solis projekta realizācijā būs izdot rajona karti ar iezīmētiem tūrisma objektiem, izveidot tūrisma katalogu nākamajam gadam. Iecerēts veidot lappusi internetā, kur būs informācija par tūrisma iespējām Bauskā un rajonā. V. Puķe atzīmē, ka Hedemoras tūrisma informācijas biroja vadītājs Kjells Rosens ir apliecinājis gatavību Hedemoras biroja mājas lapā ievietot informāciju par sadraudzības partneri – Bauskas rajonu. Zviedru kolēģi atzinīgi novērtējuši arī nesen izdoto rajona tūrisma ceļvedi «Bauska un apkārtne».
«Rajonā ir jāplāno tūrisma objektu attīstība. Informācijas centrs pats par sevi tūrismu nespēs veicināt,» uzsver V. Puķe. «Zviedri, piemēram, domā par nākotni un dažādas aktivitātes plāno vairākus gadus uz priekšu. Kaimiņzemē pārliecinājos, ka plānošana ir svarīgs faktors panākumu nodrošināšanā.» Vizītes laikā V. Puķe paguvusi ne tikai iepazīstināt zviedrus ar Latviju un Bausku, bet arī noskaidrot, kas ārvalstu tūristus saista un kas atbaida Latvijā.
Baida prāmis un tukši solījumi
«Zviedru tūristus piesaista mūsu bagātais kultūrvēsturiskais mantojums, tautas mākslas tradīcijas,» turpina V. Puķe. «Zviedriem ir neviltota interese par Latviju kā par Austrumeiropas valsti, kas ieguvusi neatkarību un patstāvīgi attīstās. Viņi arī uzskata, ka Latvijā var satikt daudzus laipnus un optimistiski noskaņotus cilvēkus.
Galvenais mīnuss ir – informācijas trūkums par mums. Ziemeļvalstu iedzīvotāji labprātāk dodas uz kādu eksotisku un siltu zemi, piemēram, Grieķiju, Indiju vai Spāniju, jo zina, ka tur būs nodrošināts nepieciešamais serviss. Nokļūšanu Latvijā sarežģī slikta satiksme starp Rīgu un Stokholmu. Lidmašīnu reisi ir dārgi, bet speciālā tūrismam veltītā laikrakstā šie reisi pat nav norādīti. Par iespējām lidot, piemēram, uz Igauniju informācija ir. Liela daļa zviedru arī nezina, ka trīsreiz nedēļā uz Rīgu kursē prāmis «Rusj». Taču tas daudzus atbaida, jo nav aizmirsta prāmja «Estonia» katastrofa, kuras laikā bojā gāja arī daudzi zviedri. Ziemeļvalstu tūristus māc arī bailes par dzīvības un mantas drošību. Viņi ir nobažījušies par netīrību, nekvalitatīvu ēdienu un tualešu trūkumu. Ārzemniekus uztrauc arī tas, vai sākotnēji solītais tiks izpildīts.»
