Pārtikas produktu vilinošais izskats neviļus liek domāt arī par to nevainojamu kvalitāti. Taču pircējiem derētu atcerēties veco parunu «Neskati vīru no cepures!».
Pārtikas produktu vilinošais izskats neviļus liek domāt arī par to nevainojamu kvalitāti. Taču pircējiem derētu atcerēties veco parunu «Neskati vīru no cepures!».
Sašķeļ un pārvieto šūnas
Jēdziens «jaunā pārtika» Latvijā vēl nav kļuvis populārs. Toties attīstītākajās pasaules valstīs par to nerimstas diskusijas. Runa ir par ģenētiski modificētu jeb pārveidotu pārtiku. Nesen Jūrmalā notika šim tematam veltīts starptautisks seminārs, kurā vairāku nozaru zinātnieki izteica viedokļus par Baltijas reģionā samērā maz pētītu fenomenu. Latvijas presē pēdējā laikā publicēts pietiekami daudz atšķirīgas informācijas par «jaunās pārtikas» priekšrocībām un trūkumiem.
Ģenētiski pārveidotā pārtika ir viens no gēnu inženierijas sasniegumiem. Šī zinātne sāka strauji attīstīties septiņdesmitajos gados. Eksperimentos vispirms izmantoja mikroorganismus, bet vēlāk – sēnītes, vīrusus, augus un dzīvniekus. Metodes būtība ir šāda: izmantojot specifiskus fermentus, var sašķelt šūnas un to daļas pārvietot uz citu organismu, uzlabojot tā «iedzimtās» īpašības.
Veido ideālus augus un dzīvniekus
Astoņdesmitajos gados tika gūti labi panākumi eksperimentos ar lauksaimniecības kultūrām. Pārveidošanas procesā tika radītas pret Kolorado vaboli izturīgas kartupeļu šķirnes, tomāti ar paildzinātu nogatavošanās laiku, pret herbicīdiem izturīga soja, rapsis ar paaugstinātu eļļas saturu un virkne citu uzlabotu kultūru. Eksperimentos ar mājdzīvniekiem izdevās iegūt cūku šķirnes ar liesāku gaļu, cāļus ar paaugstinātu muskuļu masu, vistas ar paaugstinātu dējīgumu. Šo uzskaitījumu varētu turpināt. «Jaunās pārtikas» ražošanā tiek izmantota arī pilnīgi jauna tehnoloģija.
Žurnāla «Vides Vēstis» 1999. gada 2. numurā publicētas ziņas, ka pārveidoto lauksaimniecības kultūru platības 1997. gadā pasaulē bija 8,1 miljons hektāru. Tikai ASV vien – 6,7 miljoni hektāru. Par produktu kvalitātes jūtamu uzlabošanos vajadzētu priecāties. Taču emocijas kļūst sakāpinātākas, jo zinātniekiem vēl nav izdevies noskaidrot, vai «jaunā pārtika» neatstās nelabvēlīgas sekas uz cilvēka organismu.
Angļi nelieto «jauno pārtiku»
Kamēr zinātnieki turpina pētījumus, dažas valstis jau sākušas radikālu rīcību. Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas restorānos un kafejnīcās un Kentas grāfistes skolu ēdnīcās aizliegts lietot ģenētiski pārveidoto pārtiku. Ar to nav apmierinātas ASV – lielākā «jaunās pārtikas» piegādātāja. Protestu pret pārveidoto lauksaimniecības kultūru produktu ievešanu Eiropā pauž arī «zaļo» kustība. Ģenētiski modificētās pārtikas produktu marķēšanu stingri reglamentē Eiropas Savienība, taču ASV lielākā daļa šo ražojumu nav marķēta.
Secināts, ka pārveidotie produkti neapdraud cilvēku veselību, taču pagaidām nav zināma to turpmākā ietekme uz lietotāju organismu. Viedokļu apmaiņa turpinās arī par gluži «taustāmām» lietām. «Jaunās pārtikas» ražotāji pasaules tirgū kļūst par monopolistiem, izjaucot ekonomisko līdzsvaru. Tas viss tiek attaisnots ar cēlu mērķi – atrisināt pārtikas trūkumu atsevišķos reģionos.
Izmantots žurnāls «Vides Vēstis» (1999. g., nr. 2).
