Īslīces pagasta zemnieks Jānis Sadauskis šajā pavasarī visvairāk priecājas par laikus virsmēslotajiem ziemāju laukiem.
Īslīces pagasta zemnieks Jānis Sadauskis šajā pavasarī visvairāk priecājas par laikus virsmēslotajiem ziemāju laukiem. 31. martā viņš ar slāpekli apsēja 32 hektārus ziemas kviešu.
«Jancīšos» «Bauskas Dzīve» viesojās dienā, kad laukiem pāri brāzās pirmais šī pavasara lietus. J. Sadauskis tik noteica: «Gāziens ir īstajā reizē. Ziemāji augs vēl labāk.»
Trīs Sadausku paaudzes turas pie zemes
Senāk rajona avīzē ražas vākšanas laikā tika publicētas labāko kombainieru fotogrāfijas un šo vīru pulciņā allaž bija J. Sadauskis.
Kopš tā laika pagājis daudz gadu, taču Jāņa izskats un stāja nav daudz mainījusies. Tā pati kuplā bārda nosedz vaigus un zodu. Sieva Dzintra gan nosmej, ka vīra «rota» būtu jākrāso, jo sākusi sirmot.
J. Sadauska runās par laucinieka darbiem neskanēja žēlošanās, viņš tikai attrauca: «Nav nekādas jēgas gausties. Ja laukos dzīvo, tad jāstrādā.» Un tā jau ceturto gadu desmitu. Dēli izauguši un Īslīces pagastā iekārtojuši savas saimniecības, Jānim ir «Ezīši», Guntaram – «Varavīksne». Mazdēls Artūrs, darbodamies kopā ar vectēvu, iemanījies stūrēt visādus braucamos. Tā Sadausku vīrieši kopj apkaimes labāko zemi. Audzē graudaugus, jo šim darbam ir gandrīz visa tehnika. Labību pārdod akciju sabiedrībai «Balticovo» un samaina pret spēkbarību «Mūsā».
Jānis izdomājis, ka vēl vajadzīgs otrs traktors. MTZ-80 kalpo jau septīto gadu, tādēļ derētu kāds jaunāks braucamais. Kombains «Jeņiseja» pieder kaimiņiem Anusāniem, taču ražas vācējs ir J. Sadauskis. Viņš prot tā kopt un noregulēt spēkratu, ka uz lauka neizkultu vārpu paliek ļoti maz. Ar Valdi Anusānu Jānis sadarbojas un arī labi saprotas, tā var izlīdzēties lielākajos lauku darbu sastrēgumos.
Vecākais Sadauskis darbu sameklē vienmēr. Pagājušajā ziemā strādāja mežā un atzina, ka tas bijis kā pasakā. Mājās pārvests tik daudz malkas, ka pietiks vairākiem gadiem.
Vecāsmātes adījumi arī mazmazdēlam
Ģimenes mājai nosaukumu «Jancīši» izdomāja Dzintra. Tagad pie meitas dzīvo arī viņas māmuļa Anna Upeniece, kura pērn nosvinēja 80. dzimšanas dienu. Vecāmāte ir nenogurdināma adītāja un, šķiet, nepārspējama pīrāgu cepēja. Tie viņai izdodas čagani un gardi. Nelabprāt Dzintras mamma no Vecumniekiem, kur nodzīvots gandrīz viss garais mūžs, pārcēlās uz Īslīci. Taču tagad viņa ir kopā ar meitas ģimeni un prāto līdzi par visām laucinieku likstām. Vecmāmuļa nesaprot, kā tik maz var maksāt par pienu. Dzintra viņai skaidro, ka jāstāv rindā, lai Bauskas tirgū varētu pārdot pašu izaudzētos rukšus. Tik grūti pašlaik ir saņemt to, kas pienākas par zemnieka pūlēm.
