Šoreiz pievērsīšos notikumiem mūsu pilsētā 1938. gadā. Minētais gads nebija ar dižiem notikumiem pārbagāts, to varētu nosaukt par parastu «miera laiku» gadu.
Šoreiz pievērsīšos notikumiem mūsu pilsētā 1938. gadā. Minētais gads nebija ar dižiem notikumiem pārbagāts, to varētu nosaukt par parastu «miera laiku» gadu.
Skolotāju un mēra atalgojums līdzīgs
Arhīvu materiālos atrodamas ziņas par algām, kuras tika izmaksātas no Bauskas pilsētas budžeta. Pilsētas galva tolaik saņēma Ls 220,80 mēnesī (pēc nodokļu iekasēšanas). Pilsētas pārziņā atradās latviešu un ebreju pamatskola. Skolotāju algas tika aprēķinātas pēc visai sarežģīta kvalifikācijas kategoriju saraksta, bija iespējamas arī dažādas piemaksas, tālab saņemamā naudas summa bija atšķirīga. Kāds pasniedzējs ebreju pamatskolā saņēma pat Ls 257,12 mēnesī. Vismazākā alga bijusi latviešu pamatskolas vingrošanas skolotājam – Ls 99,12. Pārējo skolotāju algas bija no Ls 106,86 līdz Ls 194,98. Savukārt latviešu pamatskolas virtuvniece un apkopēja katra saņēma tikai Ls 35 mēnesī. Protams, ka tolaik ļoti būtiski atšķīrās algu apmērs inteliģencei un cilvēkiem ar zemāku izglītību. Vidusskolās skolotāji ar augstāko izglītību saņēma no Ls 230 līdz Ls 335 mēnesī. Kvalificēts strādnieks dienā pelnīja vidēji Ls 5,45, bet nekvalificēts – Ls 3,90 (sievietes saņēma mazāk nekā vīrieši).
Īpašumu izīrēšana
Bauskas pilsētai arī senāk piederēja visai daudz īpašumu, daži no tiem atradās pat ārpus pilsētas. Bauskas pagasta teritorijā, piemēram, atradās pilsētai piederoša neliela saimniecība «Piesaules», kurā divās dzīvojamās ēkās mitinājās Bauskas nespējnieki. Daudz tālāk atradās mūsu pilsētas vasarnīca – Asaros, Melitas ielā 8, – kas bieži tikusi izīrēta.
Latvijas Aerokluba Bauskas nodaļa nomāja no pilsētas zemes gabalu aerodromam. Pēc Aerokluba vietējās nodaļas priekšnieka inženiera A. Bramaņa lūguma pilsētas valde «atlaida» 1938. gada nomas maksu par aerodromu Ls 500 apmērā. Citām sabiedriskām organizācijām tika izīrētas telpas Vienības (tagad – Rīgas) ielā 17. Vietējam gaidu pulciņam telpas tika atvēlētas bez maksas, 13. Bauskas aizsargu klubam turpat tika atļauts ierīkot šautuvi mazkalibra ieročiem un automātiskām pistolēm par ļoti simbolisku maksu – Ls 10 gadā. Savukārt 56. skautu vienība laikam bija kritusi nežēlastībā, jo skautiem par telpu īri šajā pašā namā nācās šķirties no Ls 10 mēnesī!
Veikalnieki piedalās vairāksolīšanā
Vēl interesantāki īres līgumi bija noslēgti ar privātfirmām un uzņēmumiem, īpatnēja bija arī pašu līgumu slēgšanas gaita. 8. martā, piemēram, notika vairāksolīšana veikalam tirgus laukumā (zivju tirgus ēkā). To nosolīja Mozus Mihelsons par Ls 21 mēnesī. Divas dienas vēlāk šī veikala iepriekšējais nomnieks Voldemārs Varnevičs rakstveidā lūdza pilsētas valdi atstāt šo tirgotavu viņa rīcībā, solot Ls 21,50 mēnesī. 14. martā pilsētas valde paziņo V. Varnevičam, ka nolēmusi viņam iznomāt veika- lu. Bet ar to vēl viss nebeidzās, jo 18. martā M. Mihelsons rakstveidā protestēja pret šādu valdes rīcību, tāpēc ka viņš 8. martā esot nosolījis veikalu. Šī dokumenta noslēgumā M. Mihelsons piedāvāja jau krietnāku summu – Ls 30 mēnesī. Lasītājam jau ir skaidrs, kas tad ieguva īres tiesības uz šo veikalu. Protams – tas, kurš vairāk maksāja…
Arī pilsētas valdes namā tika izīrētas telpas. Tas atradās Pils (tagad – Plūdoņa) ielā 26, bet līdz mūsdienām nav saglabājies, jo tika sagrauts kara laikā. Valdes namā veikala telpas un dzīvokli īrējusi firma «Lodiņš un biedri» par Ls 60 mēnesī, bet pēc līguma beigšanās šīs telpas tika piedāvātas Latvijas Dzelzceļa virsvaldei, kuras pārziņā atradās Rīgas–Bauskas autobusu satiksmes līnija. Dzelzceļa virsvaldi neapmierināja iepriekšējās telpas, jo tās bijušas šauras un nepiemērotas uzgaidāmo telpu un bagāžas glabātuves ierīkošanai. B. Lodiņš piedāvāja turpmāk maksāt Ls 80 mēnesī, bet īres līgumu nepagarināja.
Graustu iemītnieki protestē
Interesants ir Jāņa Dižā iesniegums valdei, kurā viņš lūdz: «..Atlaist man īres maksu par pagājušiem «Ķirbaku» salā nodzīvotiem mēnešiem. Aizrādu, ka tur nebij’ nemaz iespējams cilvēkam dzīvot, jo pa visām malām lietus laikā tecēja ūdens un vēji pūta iekšā, pie logiem vērbaļķi izgāzušies u. c. Esmu pats labojis jumtu, plīti, grīdu un par to atlīdzību neesmu no pilsētas valdes prasījis. Dzīvoju šos mēnešus tamdēļ iekšā, ka man nebij’ no jums rīkojums dots atstāt to vietu, jo tur tomēr vajadzēja viena cilvēka, kas apsargātu cepli ar kaļķiem un citas pilsētas mantas.» Pilsētas valde uzklausīja šo lūgumu un samazināja īres maksu par pagājušajiem mēnešiem no Ls 25 līdz… Ls 20 mēnesī!
