Kaucmindei atkal nav paveicies

Burtiski acu priekšā brūkošā Kaucmindes muiža Rundāles pagasta Saulainē šogad nonākusi jauna īpašnieka rokās.

Oficiāli ar šī gada 5. maijā datētu ierakstu Zemesgrāmatā par saimnieku ir kļuvusi SIA «Labs pamats», kas par 50 000 eiro īpašumu iegādājās izsolē. Jautājums, vai patiešām mūspuses laika zoba sagrauztajai sērdienītei ir izdevies atrast savu glābēju, paliek atklāts. Pašlaik redzamā aina par pozitīvām pārmaiņām gan neliecina.

Ierobežo nomas līgums
Pirms mēneša ar latvāņu plati zaļajiem vēdekļiem ieskautā Kaucminde sagaidīja «oficiālos viesus». 23. maijā te tikās jauno saimnieku pārstāvis SIA «Labs pamats» valdes loceklis Mārtiņš Ruķeris, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova, valsts inspektors Atis Artmanis, valsts inspektore Mārīte Putniņa un Rundāles apvienības pārvaldes vadītājs Aigars Sietiņš. Kopīgi apsekojot būvi, sanākušie vienojās par primāri veicamajiem darbiem.

E. Mantrova pēdējo reizi te bijusi pērn, bet šogad pēc apskates secina, ka aizaudzis ir stipri, stipri vairāk. Viņa atzīmēja, ka ar steigu būtu jāķeras pie latvāņu apkarošanas, jo citādi to invāzija pletīsies arvien vairāk un būs grūtības ar to ierobežošanu. Pašai ēkai primārais būtu portika glābšana, ēkas konservācija, kā arī apsaimniekošanas plāna izstrāde.

«Neskatoties uz to, ka skats ir tik ļoti, ļoti bēdīgs, noņemot visu apaugumu, sakopjot apkārtni, atjaunojot portiku, aina būtu optimistiskāka. Muiža patiešām vēl ir glābjama. Ir redzēti gana briesmīgāki objekti un tos ir izdevies izraut no iznīcības rokām. Iepriekš ar Kaucmindi lepojāmies, tad vairs nebija, ar ko lepoties, pēc tam bija cerības, tad tās zuda, bet Kaucminde mīļa ir visai sabiedrībai. Tā vēl pavisam nebrūk kopā, bet laika vairs nav daudz,» lūkojoties uz nolaisto īpašumu, atzīst E. Mantrova.

Viņa neslēpj, ka arī katrs iepriekšējais īpašnieks ir bijis apņēmības pilns atgriezt Kaucmindei iepriekšējo spozmi. «Ja tā padomā, tad visi būtībā arī paveica, ko apsolīja. Arī pēdējais saimnieks Roberts Ligers veica parka inventarizāciju, pieaicināja arhitektu Artūru Lapiņu, aktualizēja muižas portika glābšanas projektu, gatavojās arī veikt pašus glābšanas darbus, bet tad aktivitāte izsīka. Plānus jau var sarakstīt, saskaņot, bet, ja neseko nekādas darbības, plāniem nav pilnīgi nekādas vērtības,» teic E. Mantrova.

M. Ruķeris apliecināja, ka turpinās sadarbību ar arhitektu A. Lapiņu un primārais mērķis viennozīmīgi ir ēkas glābšanas darbi. Taču pagaidām visu bremzējot vēl saistība ar iepriekšējo īpašnieku. Zemesgrāmatā ir reģistrēts nomas līgums līdz 2028. gadam.

SIA «CVIR» īpašumu iznomājusi «Kaucmindes pils attīstības biedrībai». «Ligers no vienas puses parakstījis un viņa sieva Rūta no otras puses, kamēr nomas līgums nav lauzts, neko nevaram darīt. Esam komunicējuši ar Ligeru, bet vēl grūti spriest, vai būs jātiesājas vai arī līgums labprātīgi tiks lauzts,» situāciju ataino M. Ruķeris. E. Mantrova gan uzstāja, ka nomas līgums ir jālauž nekavējoties: «Ja to nedara, tad mēs te viens otram stāstām tikai pasakas,» paziņo E. Mantrova.

Pērk un pārdod
«Lursoft» dati liecina, ka SIA «Labs pamats» reģistrēta 2016. gadā Rīgā, nodarbojas ar nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu. Pēdējais pārskats iesniegts 2020. gadā un tajā uzrādīts, ka firmas apgrozījums bija 106 358 eiro un tā strādājusi ar 182 046 eiro zaudējumiem. Uzņēmums pērn reģistrējis arī komercķīlu 323 026 eiro apmērā. SIA «Labs pamats» valdes loceklis ir jau pieminētais Mārtiņš Ruķeris, kā patiesā labuma guvēja un dalībniece uzrādīta Anda Freimane. Šīs pašas personas un arīdzan SIA «Labs pamats» figurē vēl vienā uzņēmumā – SIA «Šķēdes pils». Saldus novadā esošais īpašums viņu rokās nonācis 2021. gadā, bet pagājušajā gadā Šķēdes muižas pils pārdota Vācijas pilsonim Heikem Anšicam par 69 000 eiro. Dažādos sludinājumu portālos cena gan bija cita – 220 000 eiro.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Jana Mikuļska atzina, ka darījumi ir nepārskatāmi. «Mēs nezinām patiesās summas. Varu tikai atklāt, ka īpašnieks izmisīgi meklēja potenciālos pircējus. Ieguldījumi nesekoja, konservācijas darbi netika veikti, aiztaisīja vien logu ailes, lai ēku pasargātu no demolēšanas un uzlika zīmi «Privātīpašums»,» sacīja J. Mikuļska.

Arī Saldus novada būvvaldes vadītājas vietniece uzraudzības jomā Baiba Mazrima apliecina, ka minētajā īpašumā vien tika nodrošināts, ka būvēs nevar iekļūt nepiederošas personas. Taču vairāk arī nekas netika darīts. Laikā, kad SIA bija šī un blakus esošo īpašumu īpašniece, būvvalde pieņēma lēmumus par paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanu vidi degradējošām ēkām, kā arī tika uzdots veikt ēku tehnisko apsekošanu, lai izvērtētu to stāvokli.

J. Mikuļska norāda, ka attiecībā par Šķēdes muižas pili pašlaik noskaņojums ir optimistisks, vismaz kaut kāda kustība notiekot – labots jumts, sakopta apkārtne. «Lai arī apkārt klīst runas, ka atdodam visas muižu ēkas cittautiešiem, bet būtībā vienalga, kam īpašums tiek, galvenais, lai tā ēka kaut kādu mūžu vēl nodzīvo,» tā J. Mikuļska.

Viņa pieļauj, ka veiksmīgais darījums ar Šķēdes muižu īpašnieku ir pamudinājis iegādāties arī Kaucmindi. «Būsim gan reāli, visticamāk meklēs kārtējo pircēju, bet laiks iet, un šādiem kritiskiem objektiem katra sezona, katrs ziemas spelgonis, kas izcilā sienas, ir nozīmīgs, tāpat ar katru gadu arvien pieaug atjaunošanas izmaksas. Visa sabiedrība ir šokā, kā tas vispār tiktāl varēja nonākt, zinot, ka 90. gados Kaucmindes muižas ēka bija bez jebkādām tehniskām problēmām. Tagad, zinot pašreizējās cenas, šāda īpašuma atjaunošanas cena rakstāma ar sešciparu skaitli vai pat vairāk. Domāju, ka pašvaldībai pirkšanas pārdošanas līgumā vajadzēja iekļaut punktus, kuros būtu nostiprināti termiņi darbiem, kas jāpaveic. Ja tas tiktu pārkāpts, liktu sodu.

Kurzemē arī netrūkst bēdīgu piemēru. Ir Pilsblīdenes muiža, grandioza trīsstāvīga ēka, kuru 90. gados atdeva privatizācijai, tagad tā ir pamesta un izpostīta. Cīravas pili pārdeva itālim, bet viņš tikai imitē darbību, izzāģē krūmus, bet tie nav nekādi ēkas uzturēšanas darbi. Diemžēl skaudra aina paveras. Taču ir arī labie piemēri, kā Nurmuiža Talsu novadā. Bēdīgi slavenais baņķieris Oļegs Fiļs ir ieguldījis milzu līdzekļus, lai ēkas būtu restaurētas, labiekārtotas un pilnībā apdzīvotas, saglabājot arī apkārtējo ainavu. Varbūt Kaucmindes gadījumā jācer un jātic, ka pircējs tiks atrasts īsā laikā un tās atdzimšanu pieredzēsim,» savās domās dalās J. Mikuļska.

Nav naudas, lai paši attīstītu
Jautājām pašam Mārtiņam Ruķerim, ar kādu mērķi pircis Kaucmindes muižu. Vīrieša balss skan klusi un nepārliecinoši, kad laikrakstam mēģina iestāstīt, ka patīkot vēsturiskas būves un rūp to liktenis. «Īpašumu iegādājos, lai tas neaizietu postā. Ikviens varēja Kaucmindi dabūt sev, bet kaut kā daudzi nerāvās un neizmantoja šo iespēju. Nevienam to nevajadzēja. Patiesībā nav daudz tādu Latvijā, kuri būtu gatavi riskēt un iegādāties šādu objektu. Tikpat labi pašvaldība varēja nopirkt un savest to kārtībā. Noteikti objekts ir atjaunojams, bet tās ir milzīgas investīcijas un man pašlaik tādu līdzekļu nav,» atklāts ir M. Ruķeris.
Atgādināsim, ka īpašumam «Kaucmindes pils» nepilna pusgada laikā notikušas divas izsoles. Pirmā noslēdzās pērnā gada 22. septembrī, to rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Zane Trasūne. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 25 000 eiro, izsoles solis – 500 eiro. Kaucmindes pils tad tika nosolīta par 81 675 eiro ar pievienotās vērtības nodokli, taču šī summa noteiktajā termiņā netika samaksāta.

Atbilstīgi likumam īpašumu iegādāties piedāvāja izsoles dalībniekam, kas nosolīja otro augstāko cenu, bet arī viņš laikus neizpildīja savas saistības. Rīkojot atkārtotu izsoli, kas noslēdzās šī gada 23. janvārī, īpašums tika nosolīts par 50 000 eiro. Iepriekš tiesu izpildītāja atteicās izpaust uzvarētāju.

M. Ruķeris tagad atklāja, ka piedalījās abās ūtrupēs. «Arī pirmajā izsolē mēs bijām uzvarētāji, šo summu bijām rezervējuši un tālāk nemaz nesolītu. Banka neieskaitīja naudu savlaicīgi, jo pieprasīja, lai pamatojam, no kurienes nauda ienākusi un kāpēc tā jāskaita projām. Process ievilkās pusotru nedēļu, un tiesu izpildītāja naudu nesaņēma laikā. Otra izsole bija veiksmīgāka, bet tad ievilkās ierakstīšana Zemesgrāmatā. Vajadzēja jau martā, bet dokumenti sakārtoti vien maijā,» paskaidro M. Ruķeris.

Viņš norādīja, ka «gaisa pilis» negrasās solīt, vien apņemas visu izdarīt, lai neļautu īpašumam sabrukt. Aptaujāti potenciālie būvnieki, kuri var veikt ēkas konservācijas darbus. Vieni objektu notāmējuši par 75 tūkstošiem eiro, otri par simts tūkstošiem eiro. Tik daudz pašu līdzekļu esot, un arī ir cerības iegūt Kultūras mantojuma pārvaldes līdzfinansējumu 30 000 eiro portika glābšanas darbiem.

M. Ruķeris noliedza, ka Šķēdes muižu būtu pametuši novārtā. «Mēs īpašumu sakopām, iekštelpās izvācām visus būvgružus – kultūrslānis satilpa desmit konteineros. Ēka atbrīvojās no drazām, īpašums kļuva pievilcīgāks un bija izstaigājams. Padures muižas saimnieks, Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lazdāns palīdzēja ar pircēja atrašanu,» stāsta M. Ruķeris.

Uz jautājumu, vai attiecībā uz Kaucmindi vēlas iet to pašu ceļu, M. Ruķeris neslēpj – ja sanāks, tad scenārijs, iespējams, būs līdzīgs. Pirms virzīšanas tirgū gan vispirms «jāuzfrišina» un «jāiepako» nekustamā īpašuma objekts. Kā pirmo paveicamo M. Ruķeris norādīja latvāņu izpļaušanu un teritorijas sakopšanu. Tāpat esot doma par durvju noslēgšanu un signalizācijas ierīkošanu.

Kad mēnesi pēc notikušās sarunas apmeklējam Kaucmindi, aina nav mainījusies. Vārti līdz galam vaļā, un jebkurš var brīvi piekļūt cilvēka dzīvību apdraudošajai ēkai. Latvāņi pa šo laiku jau pārauguši cilvēka augumu, to galvas rotā baltas ziedu pogaļas, un izkapti tie nav redzējuši.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova, uzzinot aktualizēto situāciju, smagi nopūšas un spriež, kā Kaucmindei tik ļoti var nepaveikties. «Kā uz vienu objektu var salasīties tik daudz pilnīgi nesaprotamu cilvēku? Kāpēc ir jāiegādājas īpašums, ja ar to nekas netiek darīts? Ir nomas līgums vai tā nav, latvāņus vajadzēja nopļaut, jo citādi vairs drīz pili neatradīs. Tikšanās reizē solīja, ka izdarīs tuvākajā laikā, bet solījumu nav pildījis,» noteic E. Mantrova.
Viņa norāda, ka nekas cits neatliks un nāksies vien pārvaldei rīkoties līdzīgi kā ar iepriekšējo īpašnieku. Pašlaik gaidīs līdz 1. septembrim, jo četri mēneši esot pietiekami ilgs periods, lai kaut ko objektā pasāktu. Ja nekas nebūs darīts, tiks piemērots sods.

«Mums gan viņš saka, ka jātiesājas ar nomnieku, taču pārvaldei ar to nav nekāda sakara. SIA «Labs pamats» ir jātiek galā pašrocīgi ar nomnieku, citu variantu nav. Iespējams tagad gatavojas tiesai un līgumu lauzīs. Labas domas un lielas cerības mums jau bijušas iepriekš, bet beigās izrādās, ka cerības palikušas tikai cerības. Domāju – ja jaunais īpašnieks kaut ko uzsāks, viņš tomēr nebūs tas, kurš dzīvos uz vietas un gribēs kaut ko atjaunot. Pie kultūrvēsturiska pieminekļa patikšanas ir jābūt arī gribai kaut ko darīt,» tā E. Mantrova. ◆

Uzziņai

Kaucmindes muiža ir būvēta 18. gadsimta beigās agrīnā klasicisma stilā. Līdz 1920. gadam tā bija ģenerāļa Pētera fon der Pālena dzimtas īpašumā. Vēlāk to nodeva jaundibinātajam Kaucmindes mājturības semināram, kurā skolojās turīgāko Latvijas saimnieku meitas. 1944. gadā ēku pārņēma Saulaines lauksaimniecības tehnikums. Vēl 20. gadsimta 60. gados muiža bija nevainojamā stāvoklī.

Atjaunotās Latvijas laikā Kaucmindes muižas saimnieki mainījušies vairākkārt. Sākumā tā bija pašvaldības uzņēmuma SIA «Kaucmindes pils» īpašums, tad tā tika pārdota. Gandrīz 15 gadus muiža atradās SIA «Intelco» rokās. Firmas vadības groži piederēja kādreizējā iekšlietu ministra Māra Gulbja tēvam, kurš 2011. gadā 45 procentus īpašuma pārdeva uzņēmējam Ervīnam Isajevam.

Nepieredzot prasmīgu saimniekošanu, muiža turpināja brukt par spīti Kultūras mantojuma sargu sūtītajām vēstulēm ar ieteikumiem pils glābšanai un uzliktajiem sodiem. 2016. gadā Māris Gulbis no tēva mantoto pili pārdeva juridisko pakalpojumu sniedzējam SIA «CVIR», kas neilgi pirms tam bija pārpircis arī Isajeva daļas.
SIA «CVIR» īpašnieces Rūtas Ligeres dzīvesbiedrs Roberts Ligers bija apņēmības pilns sakārtot Kaucmindes muižu. Solīja atjaunot nama fasādi un jumtu un pēc dažiem gadiem pilī izveidot rehabilitācijas centru. Tomēr īpašums šādu brīdi nepiedzīvoja, netika restaurēts un nonāca izsolē.

Kaucmindes pilij jeb Kaucmindes muižas kungu dzīvojamajai ēkai piešķirts valsts nozīmes arhitektūras kultūras pieminekļa statuss ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu.