Ritas Jirgensones dzīves ritumā sportam atvēlēts daudz brīvā laika. Gailīšu pagasta iedzīvotāja jau sasniegusi cienījamus gadus, taču labprāt piedalās dažādās sacensībās.
Ritas Jirgensones dzīves ritumā sportam atvēlēts daudz brīvā laika. Gailīšu pagasta iedzīvotāja jau sasniegusi cienījamus gadus, taču labprāt piedalās dažādās sacensībās.
«Es spēlēju kārtis, jo man tas patīk!»
Basketbolistes iemaņas Rita saglabājusi kopš pusaudzes gadiem. Mācīdamās Rīgas poligrāfijas arodskolā, viņa aizrāvās ar šo sporta veidu. Jau tad un arī vēlāk daudz braukāja pa toreizējo Padomju Savienību, spēlēja arī VEF sporta kluba komandā un kļuva par Latvijas čempioni basketbolā. Mājās joprojām glabājas piemiņas velte, kurā kokā iegravēts basketbolistes vārds un uzvārds. Šogad, piedaloties rajona pagastu sporta sacensībās, viņa bija viena no precīzākajām soda metienu izpildītājām, kaut gan visas sāncenses bija par viņu ievērojami jaunākas. Vakaros, uzkopdama Uzvaras vidusskolas sporta zāli, Rita bieži vien pamētā bumbu.
Basketbols un zolīte jāuzskata par R. Jirgensones «specializācijas» sporta veidiem. Savulaik garajos pārbraucienos uz sacensībām ar vilcienu bija daudz brīva laika, un meitenes spēlēja kārtis. Arī Ritas tēvs kopā ar draugiem bieži vien «sitis zoli», un meitene vērojusi, kā tas notiek. Sportiskā kundze tagad priecājas, ka tiek rīkotas zolītes sacensības un tajās piedalās arī dāmas.
Dzīvesdraugs Ivars reizēm iebilst: «Kā tu vari visu dienu nokvernēt saspiestā gaisā pie kāršu galda!» Tādu iebildumu var saprast, jo Ritas vīrs ir kaislīgs makšķernieks un vaļasbrīžus cenšas pavadīt pie ūdeņiem. Taču viņa saka: «Es spēlēju kārtis, jo man tas patīk.»
Sports «uzlādē»
Jirgensonu ģimenei, no Rīgas pārceļoties uz dzīvi laukos, bija jāmaina poligrāfiķu profesija pret kādu citu. Ivars joprojām strādā par gāzes operatoru, Ritas darba vieta 21 gadu bija lopbarības ražotnē «Mūsa». Šeit kolēģi pusdienas pārtraukumos viņai iemācīja spēlēt novusu. Arvils Pilickis ir labākais konsultants, un viņa padoms allaž noder. Rita šad un tad veiksmīgi piedalās novusa sacensībās. Sportiskā dāma bilst: «Es priecājos par katru uzaicinājumu sportot. Tad sapucējos un tieku cilvēkos, man ļoti patīk būt sabiedrībā. Sports dod daudz patīkamu emociju.»
Gadiem ritot, nav zudusi R. Jirgensones vitalitāte, un par veselību viņa nežēlojas (tajā brīdī drošības pēc Rita imitē nospļaušanos pār plecu). Ja vien dzīvi būtu iespējams atkārtot, tad sportam atkal tiktu ziedots tikpat daudz laika.
