Ainas un Gunāra Kļaviņu dārzā aug dažādu šķirņu pīlādži. Tie iedēstīti tālab, lai attaisnotu māju nosaukumu, joko namatēvs.
Ainas un Gunāra Kļaviņu dārzā aug dažādu šķirņu pīlādži. Tie iedēstīti tālab, lai attaisnotu māju nosaukumu, joko namatēvs.
Satiekas divi vidzemnieki
Mežotnes pagasta «Pīlādžos» dzīvo Kļaviņu kuplā ģimene. Viņi izaudzinājuši četrus bērnus. Vecākajai meitai Agitai ir 32 gadi, bet pastarītis Dainis vēl mācās pamatskolā. Agita strādā par vācu valodas skolotāju Rīgā. Dēls Aigars ar ģimeni dzīvo pavisam netālu, bet meita Dace – vecāku mājās. Kļaviņu pārim ir divi mazdēli – Sandris un Jānis. Maija sākumā Aina un Gunārs svinēs laulības 33. gadadienu.
Abi Kļaviņi ir vidzemnieki. Ainas dzimtā puse ir Ļaudona, bet Gunāra – Cēsu apkaime. Vairāk nekā 30 gadu abi dzīvo Zemgalē. Ģimenes svinības ir īstā reize, kad var satikties ar radiem. Ainai viņu daudz, jo augusi piecu bērnu ģimenē.
Pirmās bērnības atmiņas Ainai Kļaviņai ir ļoti sāpīgas. Viņa atceras dienu, kad sākās izsūtīšana un sveši, ļauni cilvēki aizveda tēti un zirdziņu. Tolaik meitenītei bija pieci gadi…
Aicinājumu rod skolotājas darbā
Ainas un Gunāra darba gaitas aizritējušas Mežotnē. Gunārs strādāja par grāmatvedi Selekcijas un izmēģinājumu stacijā un kolhozā «Strēlnieks». Ainai visjaukākās atmiņas saglabājušās par laikposmu, kas pavadīts pedagoģiskajā darbā. Mežotnes lauksaimniecības skolā 12 gadu viņa strādāja par ražošanas apmācības meistari un audzinātāju topošajiem putnkopjiem. Jubilāre atzīst: «Kad strādāju skolā, nejutu aizritam gadus. Visapkārt bija jaunieši, un tas radīja pozitīvu enerģiju, kas nelika domāt par laiku. Putnkopju operatoru grupas speciāli tika apmācītas darbam kādreizējā Iecavas putnu fabrikā. Tad laiki mainījās, ražotni reorganizēja, un jauni speciālisti nebija vajadzīgi. Darbu skolā es būtu ar prieku turpinājusi.»
Slauc govis un auž seģenes
Kopš Gunāra aiziešanas pensijā «Pīlādžu» saimnieki, kā vairums lauku ļaužu pašlaik, kļuvuši par zemniekiem. Kļaviņi tur piecas govis un pienu pārdod uzņēmumam «Rīgas piensaimnieks». Aina apgalvo, ka mājlopu kopšana grūtības nesagādā, jo visi ģimenes locekļi labprāt nāk palīgā – slauc govis un veic visus kūts un dārza darbus.
Jubilāre prot atlicināt laiku dažādiem vaļaspriekiem. Viens no tiem ir aušana. Aina Kļaviņa ir viena no Mežotnes lietišķās mākslas pulciņa dibinātājām un pirmajām dalībniecēm. Pirms 30 gadiem izveidoto kopu vadīja Olga Kāposta, bet vēlāk – Elza Kaktabule.
Tagad Mežotnes sievietes auž mājās, jo pulciņš nedarbojas. Kopīgais vaļasprieks viņas ļoti satuvinājis. Aina Kļaviņa stāsta, ka audējas bieži satiekas gan ģimeņu viesībās, gan ikdienā. Šodien dāmas pulcēsies vakariņās Mežotnes pagasta «Pīlādžos», lai sveiktu gaviļnieci.
Krāj ēdienu receptes
Brīvajos brīžos Aina Kļaviņa pārlūko vecus žurnālus un kolekcionē ēdienu receptes. «Es nevaru izmantot Mārtiņa Rītiņa vai kāda cita populāra pavāra padomus, jo nepieciešamās eksotiskās izejvielas laukos nevar nopirkt. Man svarīgi, lai ēdiena gatavošanai viss būtu pie rokas. Vecajās pēckara gadu receptēs atrodu daudz vērtīgu ierosmju,» skaidro namamāte. Aina Kļaviņa virtuves mākslas noslēpumos apsolīja dalīties ar «Bauskas Dzīves» lasītājiem un atsūtīt laikrakstam garšīgu maltīšu receptes, kas tiks publicētas lappusē «Padomdevējs».
