Kur auni, tur cirpēji – tāda ir tautas paruna. Atķirībā no auna, kur jānotver, jānogāž zemē un jāsapin, blēža upurim valgus ap kājām visbiežāk uzmet paa lētticība. Nenoliedzami, blēži vairākumā gadījumu ir ļoti labi psihologi.
Kur auni, tur cirpēji – tāda ir tautas paruna. Atķirībā no auna, kur jānotver, jānogāž zemē un jāsapin, blēža upurim valgus ap kājām visbiežāk uzmet paa lētticība. Nenoliedzami, blēži vairākumā gadījumu ir ļoti labi psihologi, ar lielām apvārdotāju spējām. Robežu starp taisnību un blēdību dažkārt ir tik grūti pamanīt. Krāpnieka nagos var nokļūt ikviens, arī tas, kur par sevi saka: «Ar mani gan nekad nekas tāds nevar notikt.» Tādēļ mūsu, redakcijas, aicinājums ir – esiet apdomīgi visās dzīves situācijās un nepaļaujieties mirkļa kārdinājumam, solījumiem, kuros objekts visbiežāk ir nauda.
Kāds bauķenieks pirms neilga laika atsaucās uz laikrakstā publicētu sludinājumu. Tajā tika piedāvāta vienreizēja iespēja nopelnīt ap 50 latu nedēļā. Darbiņ tāds, kas kaulus nelauž. Proti, sēdi mājās un aizpildi pasta aploksnes. Vīrietis aizrakstīja uz norādīto adresi un saņēma atbildi, ka nav nekādu problēmu darbu sākt – atliek tikai iemaksāt trīs latus, firma atsūtīs darba programmu, kurā būs paskaidrots, kā jāstrādā, un kārtībā. Taču minētais bauķenieks «atvēsa». Viņ tomēr nevēlējās iesaistīties programmā, kas «domāta vienkāriem cilvēkiem bez kādām īpaām darba iemaņām» un «neprasa pieredzi». Viņ arī nepārskaitīja summu trīs latu vērtībā uz norādīto adresi Igaunijā (bankas konti vispār nebija uzrādīti).
Kas to zina, varbūt is vīrietis palaida garām izdevību labi nopelnīt? Taču cilvēka sirdī bija iezaguās aubas par jēgu tam, ko viņam prasīs darīt.
Gados vecāki ļaudis savā mūžā vairākkārt saskāruies ar dažādām «akcijām», «programmām» un «spēlēm». Piemēram, ir saņemti aicinājumi pa pastu aploksnē sūtīt uz mīklainām adresēm naudu. Pēc zināma laika sūtītājs saņem «vinnestu» un tiek aicināts sūtīt vēl, nu jau lielāku summiņu. Būtu lieki piebilst, ar kādu rezultātu īs «spēles» beidzas.
Pēdējo gadu laikā popularitāti guvuas naudas piesaistī-anas piramīdas, kuru būvdarbus prot organizēt apsviedīgi «faraoni». Viņu kabatas pildās, kamēr ir vēl kāds lētticīgais, kas gatavs neapdomīgi un labprātīgi pazaudēt daļu savas naudiņas, «bonusā» saņemot trīspirkstu kombināciju zem deguna.
Trūcība un bezdarbs valstī ir vislabākā augsne jau pieminētajām «spēlēm», kas cita citu pārspēj izdomas (lasi – ciniskuma) ziņā. Žēl arī to cilvēku, īpai pensionāru, kas tiek pakļauti apvārdoanai. Zinu konkrētu gadījumu Latgalē, Krāslavas rajonā, kur attālā viensētā iegriezās gludi skūts un nevainojamā uzvalciņā tērpies «kaktu izplatītājs» un sirmajam saimniekam «pavisam par velti» pārdeva jauku uzgriežņu atslēgu komplektu. Kā vēlāk izrādījās, divarpus reizes dārgāk, nekā veikalā, turklāt praktiski nelietojamu.
