Valdim Tēraudkalnam ir 34 gadi. Viņš ir Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs, Bauskas baptistu draudzes mācītājs un Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs.
Valdim Tēraudkalnam ir 34 gadi. Viņš ir Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs, Bauskas baptistu draudzes mācītājs un Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs.
Beidzis Latvijas Universitātes Ķīmijas tehnoloģijas fakultāti un divus gadus strādājis Latvijas Zinātņu Akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūtā. Valdis Tēraudkalns 1994. gadā absolvējis Grand Rapidas (ASV) Baptistu semināru, iegūstot teoloģijas maģistra grādu. Stažējies Anglijā, Mančestras Ziemeļu teoloģisko koledžu federācijā un Mančestras Universitātes Teoloģijas un reliģiju nodaļā.
Pašlaik Valdis Tēraudkalns studē Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes doktorantūrā.
– Valda uzskats, ka pievēršanās reliģijai saistīta ar kādiem īpašiem notikumiem cilvēka dzīvē.
– To es nevarētu apgalvot. Reliģiskā audzināšana manā ģimenē aprobežojās ar baznīcas apmeklēšanu svētkos. Līdzīgi kā daudziem jauniem cilvēkiem, arī man interese par reliģiju un dzīves jēgas meklējumi sākās vidusskolas gados. Mans hobijs bija dažādu ārvalstu radiostaciju klausīšanās. Atklāju, cik saistošas un interesantas ir reliģiskās pārraides. Tās rosināja nopietnāk pievērsties šiem jautājumiem un apmeklēt baznīcu. Pirmais dievnams, kurā iegriezos, bija Mateja baptistu baznīca Rīgā.
– Un tomēr jūs izvēlējāties ķīmijas studijas.
– Esmu beidzis Rīgas 49. vidusskolu ar specializāciju ķīmijā. Tomēr mani vairāk interesēja humanitārie priekšmeti, piemēram, vēsture. Manā uztverē ķīmija atradās eksaktās un humanitārās nozares vidū un bija brīva no valdošās ideoloģijas ietekmes. Šis faktors arī noteica izvēli. Tehniskajā universitātē gūtā racionālā domāšana man dzīvē ļoti noder. Mācoties augstskolā, sāku apmeklēt neklātienes teoloģijas kursus Baptistu draudžu savienībā. No visām kristīgajām konfesijām mani visvairāk saista baptisms ar tajā valdošo demokrātiskumu.
– Deviņdesmito gadu sākumā teoloģiju studēt varēja arī Rīgā, bet jūs devāties uz Ameriku. Kālab?
– Šo iespēju sagādāja Klīvlendas latviešu baptistu draudze un mācītājs Arnolds Ūsis. Es jau biju aktīvi iesaistījies baznīcas dzīvē, un mana interese par reliģijas jautājumiem kļuva aizvien izteiktāka. Patiesībā skaidri sapratu, ka vēlos studēt teoloģijas vēsturi. Kad atgriezos no Amerikas, man piedāvāja darbu Latvijas Bībeles biedrībā. Kopš 1996. gada esmu tās ģenerālsekretārs. Amata pienākumi līdzīgi tiem, ko citās iestādēs veic izpilddirektors.
– Lasītājiem droši vien gribētos saņemt plašāku informāciju par Bībeles biedrību.
– Latvijas Bībeles biedrība dibināta 1989. gadā. Tā ir starpkonfesionāla iestāde, kas tulko, izdod un izplata Bībeli un skaidrojošo literatūru par Svētajiem Rakstiem. Pasaulē ir 135 Bībeles biedrības.
Latvijas Bībeles biedrība īsteno vairākus projektus. Pats nozīmīgākais ir Bībeles tulkošana latviski. Iepriekšējie tulkojumu varianti ir novecojuši. Tulkošanas darbus koordinē mācītājs Juris Cālītis. Vienlaikus tiek sastādīta konkordance jeb Bībelē visbiežāk sastopamo vārdu rādītājs. Biedrība realizē arī vairākus izdevējdarbības projektus. Tos finansiāli atbalsta Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Zinātnes fonds, taču līdzekļu lielāko daļu veido ārzemju subsīdijas.
– Par darbu jūs allaž runājat ļoti aizrautīgi.
– Tas man šķiet ārkārtīgi saistošs. Izjūtu lielu gandarījumu, nodibinot un uzturot sakarus ar dažādiem atšķirīgu tradīciju cilvēkiem. Man nav pieņemama konfesionālā norobežošanās. Baznīca nav aicināta veidot nošķirtu subkultūru, kurā katrai lietai cilvēka dzīves telpā būtu mākslīgi «piekarināts» kristīgums. Nevar klausīties tikai kristīgo mūziku, lasīt tikai tāda satura literatūru un šķirot cilvēkus «savējos» un «ienaidniekos». Tā vietā baznīca jāveido par atvērtu dziedinošu kopienu. Tas vienmēr man šķitis būtiski.
– Kā jums izdodas šo amatu apvienot ar augstskolas pasniedzēja pienākumiem?
– Daudzas lietas manā dzīvē notiek paralēli, šī mozaīka ir visai komplicēta. Kultūras akadēmijas maģistrantiem kopā ar profesoru Jāni Vēju lasām kristietības vēstures kursu. Manā ziņā ir modernā teoloģija – lieta, kas pašu fascinē.
Ir ļoti interesanti strādāt laicīgā augstskolā, runāt par kristietību, meklēt un ieraudzīt saskarsmes punktus. Esmu ļoti daudz guvis no sarunām ar studentiem. Mans mērķis nav savas patiesības uzspiešana. Tas ir viens ceļa posms kopā ar studentiem.
– Valdi, kādēļ jūs interesē modernā teoloģija?
– Visos gadsimtos kristīgie teologi mēģinājuši runāt sava laikmeta valodā. Divdesmitajam gadsimtam ir savi specifiski jautājumi par dzīvi. Ļoti aktuāls ir ciešanu temats, lietas, kas skar cilvēka seksualitāti un citi filozofisku teoriju ietekmēti jautājumi. Mūsu laikmetam raksturīga arī dažādu reliģiju saskarsme. Šīs lietas pētu ar dziļu interesi un moderno teoloģiju uzskatu par bezgala saistošu reliģijas vēstures posmu.
– Būtu interesanti uzzināt, kādu tematu esat izvēlējies doktora disertācijai.
– Rakstu pētījumu par Vasarsvētku draudžu izcelsmi un attīstību Latvijā. Meklēju atbildes uz jautājumiem, kādēļ šī kustība ir augoša visā pasaulē, kāpēc cilvēki iesaistās Vasarsvētku draudzēs. Visticamāk, ka viņi meklē drošību, ko tradicionālā baznīca nespēj sniegt.
Publicēšanai «Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīs» esmu nodevis materiālu «Postmodernisma izaicinājums kristietībai». Kāds cits mans pētījums šogad tiks publicēts arī «Reliģiski filozofisko rakstu krājumā». Šie materiāli saistīti ar doktora disertācijas tematu.
– Kopš 1991. gada jūs strādājat Bauskas baptistu draudzē.
– Draudze man kļuvusi ļoti mīļa. Esmu piedalījies tās dibināšanā, kristījis, laulājis un izvadījis tās locekļus. Šeit valda lauku draudzēm raksturīgā sirsnība cilvēku attiecībās. Man ir prieks, ka veidojas saskaņota komanda – draudzes aktīvs. Esmu atradis domubiedrus Bauskas pils muzejā. Sadarbībā ar direktoru Māri Skani un speciālisti Taigu Skani Lieldienās un Ziemassvētkos pils Landtāga zālē notikuši netradicionāli dievkalpojumi.
Protams, es nevarētu visu pagūt, ja man nebūtu palīga – Bauskas baptistu draudzes mācītāja Jāņa Čakša.
– Tradicionālais priekšstats par teologu saistīts ar askētiskumu un pārmērīgu nopietnību. Kā jūs kliedēsit šo pieņēmumu?
– Nav jāiedomājas, ka visa dzīve aizrit pie grāmatām un datora. Ikvienam cilvēkam nepieciešams brīvs laiks, lai baudītu dzīves piedāvātās iespējas, citādi var kļūt par neirotiķi.
Man patīk dažādu stilu mūzika – arī džezs. Aizraujos ar avangarda teātri, labprāt apmeklēju kafejnīcas. Manas iecienītākās vietas Rīgā ir «Ozīriss» un «Artdeco». Kafejnīcu gaisotni nerada ēdienkarte, bet cilvēki un vide. Nosauktajām vietām piemīt īpaša stila izjūta telpā un apmeklētājos. Es piederu tai cilvēku kategorijai, kuri videi piešķir milzīgu nozīmi. Piemēram, man ir svarīgi, no kādas krūzītes rītos dzert kafiju.
Augstu vērtēju draudzību. Liela daļa manu draugu ir dažādu profesiju cilvēki. Es viņus neizvēlos pēc nodarbošanās veida. Katru dienu satikties tikai ar teologiem būtu vienpusīgi un nogurdinoši.
