Stresam pakļautas visas dzīvās būtnes. Zinātnieki uzskata, ka noteikts stresa daudzums ikdienā vajadzīgs.
Stresam pakļautas visas dzīvās būtnes. Zinātnieki uzskata, ka noteikts stresa daudzums ikdienā vajadzīgs. Taču mūsdienu cilvēki nepārvaramu sasprindzinājumu izjūt pārāk bieži.
Izsīkst fiziskie un garīgie spēki
Kad smadzenes saņem impulsu par saspringtu un neparedzētu situāciju, organismā pastiprināti izdalās adrenalīns. Tas, veicot kādu darbību, var izraisīt spēka un enerģijas pieplūdi. Tomēr, ja liela diennakts daļa pa- iet nemitīgā sasprindzinājumā, draud fizisko un garīgo spēku izsīkums. Tā sekas ir ļoti nopietni veselības traucējumi.
Katram cilvēkam sevi būtu jāpazīst pietiekami labi, lai spētu novērtēt gan uzņēmību pret stresu, gan varētu izvairīties no tā postošās ietekmes. Psihologi ir klasificējuši stresa fiziskos, garīgos un emocionālos faktorus. Iepazīstinām ar raksturīgākajiem.
Ķermenis raida signālus
Par stresa fiziskajām izpausmēm var liecināt biežas galvassāpes, nespēja iemigt, pamošanās naktī, murgaini sapņi. Arī paaugstināts asinsspiediens, nogurums bez iemesla, pārmērīga ēstgriba vai tās trūkums liecina par paaugstinātu sasprindzinājumu. Daudzi cieš no sāpēm rokās, kājās, krūšukurvja apvidū, no pārmērīgas svīšanas.
Slikta atmiņa nav vecuma pazīme
Par garīga un emocionāla rakstura traucējumiem uzskatāma atmiņas pasliktināšanās, nespēja koncentrēties, bailes, grūtības saskarsmē ar cilvēkiem un entuziasma trūkums. Šai simptomu grupai pieder arī zems pašnovērtējums, pāridarījuma izjūta, nemotivēta vainas apziņa.
Cilvēki, kuri atrodas stresa faktoru ietekmē, no spriedzes nespēj atbrīvoties pat brīvajā laikā.
Vadīt uzņēmumu ir bīstami
Lielbritānijā, izmantojot deviņdesmito gadu vidū veiktos pētījumus, profesijas klasificētas pēc riskantuma pakāpes. Šāda analīze daudzās pasaules valstīs tiek veikta jau sen. Britu zinātnieki, izmantojot dažādu profesiju pārstāvju vispārējās mirstības reģistra jaunākos datus, secinājuši, ka visapdraudētākie ir uzņēmumu vadītāji. Viņu vidū ir ārkārtīgi augsts mirstības procents no insulta, citām sirds un asinsvadu slimībām, divpadsmitpirkstu zarnas čūlas. Daudz arī pašnāvību.
Lielbritānijā stresam vismazāk pakļauti zemkopji, zvejnieki, garīdznieki, grāmatveži un tiesneši. Mūsu valstī stresa faktoru uzskaitījums pēc bīstamības pakāpes acīmredzot būtu citādāks. Neatkarīgi no tā visriskantāko profesiju uzskaitījums daudzviet pasaulē ir līdzīgs. Šajā grupā ietilpst lidmašīnu piloti, ķirurgi, žurnālisti un citu profesiju pārstāvji. Toties bibliotekāriem stress tikpat kā nedraud.
Izmantots izdevums«Kā tikt galā ar stresu»
