Aizvien biežāk pusaudži nežēlīgi un bez sirdsapziņas pārmetumiem izdara noziegumus un nonāk uz apsūdzēto sola.
Aizvien biežāk pusaudži nežēlīgi un bez sirdsapziņas pārmetumiem izdara noziegumus un nonāk uz apsūdzēto sola.
Cēlonis likumpārkāpumiem bieži ir nelabvēlīgās ģimenes ietekme un sabiedrības degradācija.
Bērni ielās ir neaizsargāti
Lielākajai daļai nepilngadīgo izdarītajiem sīkajiem noziegumiem raksturīga nežēlība pret vājāko un necieņa pret sabiedrību. Arī samērā mierīgajā Bauskā dienas laikā bērns bez vecāku pavadības uz ielas nevar justies drošs. Piekautie parasti baidās pat sūdzēties, jo nav pārliecināti, ka nākamā tikšanās nekļūs par atriebību. Nesen piekauts no skolas pārnāca arī paziņas dēls – 3. klases skolnieciņš. Viņš nebija spējis pretoties trim lielākiem, kuri no viņa centās «izsist» naudu. Turklāt viens no viņiem bija skolas- biedrs… Lieki pieminēt, ka pielietot vardarbību pret mazāku un neaizsargātu bērnu kādreiz bija kauna lieta.
Sodi kļuvuši bargāki
Ar jauno Krimināllikumu, kas stājies spēkā no 1. aprīļa, sodi par dažādiem noziegumiem kļuvu- ši bargāki, tostarp arī par sīka- jām zādzībām, kas raksturīgas nepilngadīgajiem. Atsevišķos gadījumos var tikt piemērots arī cietumsods. Taču dažādu sodu piemērošana ir tikai cīņa ar sekām. Pagaidām nav jūtams, ka krasi samazinātos noziegumi. Parasti par noziedzniekiem kļūst bērni, kas ikdienā sastapušies ar nežēlību ģimenē. Protests pret paša neizdevušos dzīvi mudina klaiņot, nemācīties un mēģināt izdzīvot uz citu rēķina.
Sākumā tā ir naudas atņemšana vājākajiem, bet, pieaugot prasībām, paplašinās arī noziegumu apmēri. Gadās, ka šādiem brašuļiem ar zemu intelektu neizprotamā kārtā piebiedrojas arī pusaudži, kuri spējīgi labi mācīties un auguši labi situētās ģimenēs. Taču viņu piedzīvojumu meklēšanas kāre, kā arī noziedzības iniciatoru ceļš, nereti beidzas tiesā uz apsūdzēto sola. Apliecinājums iepriekš minētajam ir kāda krimināllieta, kuru rajona Tiesa izskatīja aprīļa vidū.
Bara vadonis – piecpadsmitgadīgais Ruslans
Notikumi risinājās pērn, kad Ruslans bija 15 gadu vecs, bet trīs līdzdalībnieki jau gandrīz pilngadīgi. Ar grūtībām pabeidzis trīs klases Pilsrundāles vidusskolā, Ruslans Galenieks jutās jau diezgan gudrs, lai mēģinātu izdzīvot «uz savu roku». Kādā aprīļa dienā viņš pie Bauskas pamatskolas sporta laukuma notvēra mazāku puiku, iekaustīja un atņēma mopēdu, lai pavizinātos. Kad braucamrīkam pietrūka benzīna, viņš to pameta.
Tā Ruslans klīda pa Bausku, atņemdams mazākiem bērniem naudu. Pietika gan paēšanai, gan arī kam stiprākam. Vērodams Ruslana «uzvaras gājienu», viņam pievienojās Raimonds Gasiņš, kura noziedzīgās tieksmes jau bija fiksējusi policijas Nepilngadīgo lietu inspekcija. Abu domas bija līdzīgas, un tālāk viņi rīkojās saskaņoti. Izvēloties vājākus pretiniekus, viņi iekāroja bērnu personiskās mantas, bet policijas darbinieka dēlam gaišā dienas laikā novilka pat kurpes, kas derēja Ruslanam. Zēni centās dabūt naudu, iekaustot upurus, taču ne jau vienmēr laimējās.
Nav saprotams, ko pievilcīgu šajā zaglīgajā kompānijā saskatīja Dzintars Dreižus, kas bija jau agrāk tiesāts, un daudz inteliģentākais Ilmārs Nicmanis. Pēc kopīgas dzērumā pavadītas nakts kādā dzīvoklī Rīgas ielā Bauskā kompānija otrā rītā vēlējās «salāpīt paģiras». Kā bezgalvainu aitu bars viņi sekoja «varonīgajam» čigānzēnam uz autoostu, kur ar viņa pieredzi itin viegli varēja tikt pie naudas. Cerības piepildījās, un paģiru mocītie zēni slāpes remdēja turpat autoostas bufetē. Neviens no viņiem tobrīd nevarēja iedomāties, cik daudz nepatīkamu pārdzīvojumu pēc tam būs pašiem un viņu vecākiem.
Karstgalvja savaldīšana un maksa par «grēkiem»
Daudz darba policijas darbiniekiem sagādāja nepilngadīgā Ruslana Galenieka noziegumu atšķetināšana. Pārliecinājušies, ka viņa solījumiem laboties nevar ticēt, pagājušā gada 1. jūlijā Ruslanu aizturēja un ievietoja iepriekšējās izmeklēšanas cietumā, kur nosēdēja līdz tiesas dienai – 1999. gada 13. aprīlim. Tiesas zālē noziedznieku draugi un draudzenes bija visai jautrā noskaņojumā, lai morāli atbalstītu savus paziņas. Ruslans, asarām ritot, aicināja viņus nedarīt muļķības, teikdams, ka uz cietumu ceļš ir gaužām īss, bet no turienes atpakaļ – pārāk garš.
Pārdomas par šo tematu tiesa atstāja katra tiesājamā ziņā, visiem piespriežot nosacītu cietumsodu, atbilstoši vainas pakāpei. Šo jauniešu turpmākā uzvedība noteiks katra likteni un gribu dzīvot brīvībā.
