Dvīnes, baušķenieces, Signe un Sanda Dzīles ir tēta meitas. Mammu meitenes zaudējušas, būdamas tikai divarpus gadu vecas.
Dvīnes, baušķenieces, Signe un Sanda Dzīles ir tēta meitas. Mammu meitenes zaudējušas, būdamas tikai divarpus gadu vecas.
Ar tēta un kuplās radu saimes uzmanību un gādību dvīnītes ir izjutušas ģimenes mīlestību.
Sanda apēd savu un māsas putriņu
Dvīnes nākušas pasaulē 1984. gada 8. septembrī. Signe piedzimusi piecas minūtes ātrāk nekā māsa un atbilstoši tam arī uzvedas, radinot jaunāko pie kārtības. Sanda krietni pārspēj līdzaudzi augumā, ir 174 centimetrus gara. Signes augums sasniedz 162 centimetrus.
Sanda jau kopš mazotnes bijusi dūšīgāka par māsu, apēdot savu un arī viņas putriņu. «Sanda vienmēr rūpējusies par savu apetīti, bet ne par kārtību uz rakstāmgalda,» māsu raksturoja Signe. «Tev ir papagaiļi, kuru būris ir jātīra. Kāpēc pie viena nesakārtot arī istabu?» smejoties Signei jautāja māsa.
Lai tiktu uz treniņiem, jāspēlē akordeons
Signe, pēc māsas domām, ir ļoti apzinīga un kārtīga, taču mācības Bauskas 1. vidusskolas 8. klasē labāk padodas Sandai. Meitenes nodarbojas ar volejbolu, vieglatlētiku un basketbolu. «Es esmu lielāka sportiste, jo biežāk eju uz treniņiem un braukāju uz sacensībām,» teica Sanda.
Par sportu meitenes ieinteresējis tēvs Gundars, kurš nodarbojas ar virves vilkšanu, svarcelšanu. Kopā ar tēti meitenes apmeklē volejbola treniņus. Signei un Sandai šogad jāabsolvē akordeona klase pilsētas Mūzikas skolā. Meitenēm sports ir tuvāks par mūziku, taču jaunkundzes rēķinās ar tēta kategorisku nostāju – «ja nebeigsiet mūzikas skolu, uz treniņiem ar mani nenāksiet».
Dzīļu dzimta tiekas salidojumā
Dvīņmeitiņu tētis ir stingrs, bet arī ļoti mīļš. Viņš nekad neaizmirst atgādināt par apdomību, vaicājot: «Vai jums to patiešām vajag?». Signe nākotnes ieceres saista ar jātnieku sportu, Sanda vēlas kļūt profesionāla sportiste.
Meitenes nāk no stipras un dzīvīgas kurzemnieku Dzīļu dzimtas. Ik pēc diviem gadiem Dzīles rīko Latvijā izkaisīto radu salidojumu. Scenāriju izdomā tie, kuri aicina pie sevis. Tapis arī dzimtas karogs.
Kad dvīņmeitiņu pamāte Silvija reizēm līdzjūtīgi ieminas, ka bez mammas grūti, meitenes neskumst, jo zina, ka kuplā radu saime viņas mīl tikpat nesavtīgi, kā prot mīlēt māte.
