Jūtos kā mazs un bezpalīdzīgs kaķēns Ir novakare. Debesis pāršķeļ spoža bulta. Bladāc, nogrand dobjš pērkona grāviens.
Jūtos kā mazs un bezpalīdzīgs kaķēns
Ir novakare. Debesis pāršķeļ spoža bulta. Bladāc, nogrand dobjš pērkona grāviens. Man kļūst bail un es ieraujos vistumšākajā istabas kaktiņā. Jūtos kā mazs kaķēns, kurš dzird tuvojamies niknu suni. Lietus spēcīgi sitas pret palodzi. Istabu atkal izgaismo zibens. Nākamais grāviens ir tik stiprs, ka logu rūtis viegli notrīs. Vējš lauza bezspēcīgos koku zarus, jo tie ir vājāki par vēju. Šķiet, ka mana sirds izlēks no krūtīm.
Piepeši stiprais vējš un lietus pierimst. Jau ilgāku laiku nedzird neviena grāviena, un mana sirds nomierinās. Es uzmanīgi pieceļos un pieeju pie loga. Nu saprotu, ka viss sliktais garām. Ātri paķeru lietusmēteli, uzvelku zābakus un izsteidzos ārā. Gaiss ir tik spirgts, dzidrs un tīrs. Es to kāri ieelpoju un atgriežos istabā. Nu vasarai vārti vaļā!
AIGA LEIMONTE
Ierosinu doties saulrieta «medībās»
Redzu, ka jūs esat labi apguvuši prasmi «spēlēties» ar vārdiem, rakstot par saviem vērojumiem un izjūtām. Daudzi cilvēki to neprot, tāpēc pārējiem kļūst garlaicīgi viņos klausīties. Jūsu vēstulēs gan nav neviena garlaicīga teikuma.
Tagad būs īsts pavasara uzdevums. Saulainā dienā apgulies zālē! Lūkojies tikai uz tuvāko apkārtni, turklāt ļoti uzmanīgi! Cik augu veidu tu vari saskaitīt? kādas nokrāsas? Aplūko visu, ko redzi, un domās mēģini atcerēties. Pēc tam saceri īsu stāstiņu vai uzzīmē gleznu, attēlojot zaļās zāles toņu dažādību.
Sagaidi siltu, mākoņainu dienu. Izej ārā un ne par ko citu nedomā, vienīgi lūkojies mākoņos. tiem būs interesantas formas. Uzraksti, ko tev atgādina baltie un vieglie vai smagnējie un pelēcīgie mākoņi.
Man ļoti patīk vērot saulrietu. Katru vakaru tas ir citādāks. Ja tev ir laiks, pamēģini «notvert» vismaz divus saulrietus. Skatoties debesīs, ieraudzīsi, kā mainās krāsas. Cik toņu tu vari saskaitīt?
No trijiem piedāvātajiem uzdevumiem katrs var izvēlēties vienu – to, kurš šķiet interesantāks.
LAURA
