Mātes dienu svinēšanas pirmsākumi rodami 16. un 17. gadsimtā. Par tradīcijas aizsācēju uzskata Annu Džervisu no Filadelfijas.
Mātes dienu svinēšanas pirmsākumi rodami 16. un 17. gadsimtā. Par tradīcijas aizsācēju uzskata Annu Džervisu no Filadelfijas. 1914. gadā ASV Kongress oficiāli pasludināja maija otro svētdienu par mātes godināšanas dienu.
Latvijā Mātes dienu pirmo reizi svinēja pirms 75 gadiem Mazsalacas baznīcā. Šo dienu 30. gados īpaši popularizēja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
Mātes dienas tradīcija Latvijā atjaunota pēc neatkarības atgūšanas 90. gadu sākumā, un kopš 1934. gada arī Latvijā to svin maija otrajā svētdienā.
Māte latviešiem līdzinās mitoloģiskai būtnei, kas simbolizē noslēpumainu auglības spēku. Ir Zemes, Vēja, Meža, Jūras māte, mātes kults un mātes valoda, un vēl daudz citu jēdzienu, kuros ielikta dziļa filosofiska doma.
Latvijas valsts pirmajā pastāvēšanas periodā mātes cieņa ģimenē, skolā, sabiedrībā un visā valstī bija nozīmīga un svēta. Mākslinieki iemiesoja mātes tēlu Latvijas simbolā. Viņa augstu pacēlusi trīs brīvības zvaigznes pār Rīgu un Latviju, bet Brāļu kapos ar noliektu galvu skumst par saviem mirušajiem dēliem.
Mātes godināšanas mērķis bijis akcentēt sievietes kā tautas audzinātājas nozīmi, rosinot arī pašās mātēs pienākuma apziņu. Trīsdesmitajos gados, Mātes dienu ievadot, skolās notikuši svinīgi akti, radiofonā – priekšlasījumi. Sieviešu organizāciju pārstāves apciemojušas vientuļās mātes patversmēs un dzīvokļos. Tradīcija apmeklēt senču atdusas vietas saglabājusies līdz mūsu dienām.
Māte izgājusi cauri vissmagākajam laikam mūsu gadsimtā, un pirmais ceļš ar atgūto karogu bija pie Mātes Latvijas tēla. Uz sievietes mātes pleciem arī šajā grūtajā laikā gulstas vissmagākā rūpju nasta. Vai bieži par to domājam?
Rakstnieces un publicistes Ilzes Indrānes, arī mātes un vecmāmiņas, pārdomās lasām: «Šis ir tas laiks, kad vajadzētu dibināties ļoti nopietnām, stabilām ģimenēm, bez vieglprātīgas aizraušanās tikai deju zāles un izpriecu namu mānīgajā spožumā, bet ar abpusēju gatavību radīt pasauli pēc sava prāta un spējām viena mūža garumā. Vai tas ir pārlieku daudz?»
Latviešu māte arvien ir bijusi cēla ne vien ar savu gudrību, bet arī ar mīlestību, kas visu piedod. Māte pirmā uzrunā jaundzimušo, un viņas valoda skan kā šūpļadziesma. Ar mātes valodu bērns pieaug gudrībā. Bet valoda ir katras valsts pastāvēšanas pamats.
Mātes dienu atzīmē ne tikai tās sievietes, kurām ir bērni. Rakstniece un literatūras zinātniece Zenta Mauriņa ir rakstījusi: «Māte izņem zobenu no kareivja un nāves spriedumu parakstošo spalvu no tiesneša rokas. Māte ir katra sieviete, kas izturas pret jaunāko, vājāko kā zeme pret sēklu.»
