Gunta, Laura, Lāsma, Gaitis, Iveta, Indra un Artūrs dzīvo Īslīces pagastā. Visi kopā viņi veido Putānu ģimeni.
Gunta, Laura, Lāsma, Gaitis, Iveta, Indra un Artūrs dzīvo Īslīces pagastā. Visi kopā viņi veido Putānu ģimeni.
Guntu Putāni droši vien atceras bijušie «Jandāla» un «Vektora» dancotāji, kā arī savulaik dejas mākslas pārņemtie «Līdumā», Uzvarā, Saulainē, Bauskā. Nodejots trīsdesmit gadu, no tiem desmit – arī pašai vadot deju kopas. «Šogad paiet desmit gadu, kopš mamma vairs nedejo,» pavēsta vecākā meita Laura. Uzvarā Gunta sadancojusies ar Oskaru ilgam un bērniem svētītam mūžam. Iznāca citādi…
Traģisks pavērsiens
«Pirms sešiem gadiem bojā aizgāja mūsu tētis, un kopš tā laika esmu ļoti pārmainījusies. Raižu ir tik ārkārtīgi daudz, ka bērni mani redz norūpējušos un nopietnu. Mājās pietrūkst smieklu un viegluma, kā tas ir citās ģimenēs. Ja pēkšņi pazūd lielais pelnītājs un gādnieks, dzīve jāsāk pavisam no citas vietas. Kad blociņā rakstu mēneša izdevumus, nekad nepietiek visam. Kādreiz cerēto izjauc bērnu slimība vai cita nejaušība. Dzimšanas dienā bērnam nopērku konfekšu tūtu, lai pacienātu klasesbiedrus, bet dāvanai neiznāk. Skolēnu mums ir pieci. Esam iemācījušies sagrupēties un nosvinam jubilejas februārī un novembrī.»
Māmiņas stāstījumā un atmiņās iekļaujas deviņus gadus vecā Indra: «Es atceros: kad tētis atbrauca, es viņam apķēros ap kaklu.» Laura: «Man atmiņā palikuši svētdienu rīti, kad visi sakāpām lielajā ģimenes gultā un salīdām tēvam padusē.» Savukārt Gaitim licies, ka viņam jāaizvieto tētis, un ņēmis rokā lielo zāģi un cirvi, bet no sīkiem darbiņiem – pa logu laukā. «Saprotu, ka bērniem ir vajadzīga sabiedrība, draugi un jautrība, un apzinos, ka nedrīkstu viņiem to liegt,» atzīst Gunta.
Kas tad ir mamma – izrīkotājs vai draugs? Laura – smejot: «Priekšnieks, kuram jāatskaitās. Mums katram ir kaut kas no viņas. Mēs raujamies katrs uz savu pusi, bet mammai tomēr jāpasaka, kur iesim, kur bijām.» Māmiņai nav ko iebilst, jo savulaik pati mājās nebijusi noturama: dejas, dramatiskais kolektīvs, sports.
Saulstariņš Artūriņš
Viņš mācās pirmajā klasītē, bet nereti viņam gadās «visgarākās stundas». Jāredz, kas notiek sporta laukumā, jāpavada draugi, kuri dzīvo tālāk no skolas. Artūrs ir ģimenē pieņemts bērns. Tam bijuši divi iemesli. Gunta jau skolas laikā domājusi par tādu iespēju. Pēc tēva nāves Gaitis juties vientuļš, kā jau vienīgais vīrietis ģimenē. Artūru nolūkojusi Laura, ārstēdamās slimnīcā. Sirsnīgais gaišmatis no bērnunama māsiņai pie rokas čalodams staigājis pa slimnīcas gaiteni. Ņemsim viņu pie sevis, pa jokam ieteikusies Laura. Pēc trim mēnešiem Artūrs ienācis Putānu ģimenē un jau pirmajā dienā Guntu saucis par mammu. Iejusties palīdzējis arī tas, ka Artūrs un Indra ir viena gada bērni. Tagad Gunta varētu nolasīt lekciju, kas jāzina tiem, kuri ņem bērnus audzināšanā.
Lauku bērnu priekšrocības un…
Gunta ir priecīga, ka ģimene dzīvo laukos. «Ir atšķirība starp pilsētas un lauku bērniem, pēdējie ir garīgāki un klusāki. Ticu, ka turpmākajā dzīvē viņi to nepazaudēs,» tā Gunta. Ģimenē esot gan labs zīmētājs, gan rokdarbniece, arī dzejniece un mūzikas mīļotāja, bet talantu kopšanai neatliek naudas. Viens brauciens ar autobusu līdz Bauskai un atpakaļ vien maksā 40 santīmu… Laurai patīkot darboties ar bērniem, pierādījums tam – prasme strādāt ar Artūriņu. Tāpēc nolēmusi turpināt studijas Latvijas Universitātē, apgūt pedagoģijas zinātnes.
Par savām vēlmēm cenšas nedomāt
Gunta Putāne ir pārliecināta, ka viņu māja tukša nebūs nekad. Kāds no sešiem taču gribēšot te palikt. «Par savām vēlmēm cenšos nedomāt, es to nevaru. Ja nu izraujos kādu dienu pie draugiem, tad uz stundām četrām, kamēr izrunājos no sirds,» tā Gunta. «Par Mātes dienu man ir skum- jas atmiņas,» turpina Gunta. «Tētis vēl bija kopā ar mums. Atgriezos no slimnīcas Mātes dienas priekšvakarā. Kamēr ārstējos, dabā bija noticis brīnums: viss ziedēja un smaržoja. Bija sestdiena, sēdējām visi zem bumbieres. Bērni atgādināja – rīt Mātes diena. Es biju tik ļoti priecīga, ka atbildēju – mana ģimenes diena ir jau šodien. Pēc nedēļas, 13. maijā, tētis traģiski aizgāja bojā. Ik pavasari maijā es atgriežos tajā ziedošajā dienā, kad pēdējo reizi visi bijām kopā un laimīgi.»
