Tieši šodien, 7. maijā, 70 gadu jubileju svin iecavniece Irēna Krastiņa. Viņa sevi dēvē par īstu zemgalieti, un ne bez iemesla.
Tieši šodien, 7. maijā, 70 gadu jubileju svin iecavniece Irēna Krastiņa. Viņa sevi dēvē par īstu zemgalieti, un ne bez iemesla.
Jubilāre dzimusi un bērnību pavadījusi lauku mājās Vecumniekos, 15 gadu vecumā pārcēlusies dzīvot uz Iecavu. Tur arī pavadīts mūžs.
Mācījusies dzīves skolā
Irēna Krastiņa gudrās skolās nav gājusi, jo dzīves apstākļi iegrozījušies tā, ka jau agrā jaunībā bijis jāsāk pašai sevi aprūpēt un nopelnīt iztiku. Dzīve izmācījusi veikt dažādus darbus. Pati apguvusi prasmi acot ābelītes un audzēt zemenes. Jaunībā viņa strādājusi bijušā sovhoza «Progress» lielajā ābeļdārzā. Jubilāre pati ābeles pārdzīvojusi, jo tagad tās pamazām tiek nocirstas.
Pašlaik, kad lielie darba gadi jau aiz muguras, kopā ar dēla ģimeni tiek apkopts viens hektārs zemes. Tajā aug zemenes, sīpoli, gurķi, kartupeļi un daudz kas cits. Tas ļauj nopelnīt kaut nedaudz naudiņas un pašiem būt paēdušiem.
Par garlaicību un vientulību nesūdzas
Kaut gan Irēna Krastiņa tagad palikusi viena dzīvoklī, kurā kādreiz mita visa viņas ģimene, vientuļi neesot nekad. Pretējā dzīvoklī mājo dēls Andris ar ģimeni, un arī meita Inese dzīvo turpat Iecavā. Tāpēc par garlaicību sūdzēties nevar, stāsta jubilāre. Pa dienu iznāk būt vienai, lai gan gluži tā teikt arī nevarot, jo šajā laikā viņa pieskata dēla sunīti. Vakaros pēc mācībām bieži ciemos atnākot mazdēls Renārs, kurš ir ceturtās klases skolnieks. Brīvajos brīžos gaviļniece labprāt lasa «Bauskas Dzīvi», kuru abonē jau kopš pirmajiem avīzes pastāvēšanas gadiem.
Nesēž mājās, bet ogo, sēņo un apciemo radus
Taču mājās sēdētāja Irēna Krastiņa nav. Ļoti patīkot mežā, kur varot baudīt dabu, sēņot un ogot. Liels prieks, ka veselība to atļaujot. Ik pa brītiņam tiekot apciemots kāds radinieks, arī māsa, kura dzīvo Baldonē. Citreiz atkal kāds attālāks rads apraugot viņu. Ziemas garos vakarus jubilāre īsina ar adīšanu, kas ir viņas vaļasprieks.
«Šogad nekādu lielu jubilejas svinēšanu atļauties nevarēšu, jo pieticīgā dzīve to liedz, bet ir gandarījums par to, ka veselība man vēl laba, spēks ir. Citiem taču iet vēl grūtāk. Kaut tik tā būtu uz priekšu,» saka jubilāre. Tāpēc uz atvadām arī «Bauskas Dzīve» gaviļniecei novēl nepieciešamāko – veselību.