Deviņdesmito gadu sākumā jaunās valsts politiķi ierunājās par Latvijas administratīvi teritoriālo reformu (ATR).
Deviņdesmito gadu sākumā jaunās valsts politiķi ierunājās par Latvijas administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Pagājušā gada oktobrī tapa likums, kurā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz 2000. gada 31. decembrim sagatavos priekšlikumus par valsts teritorijas iedalījumu apriņķos un nodos apspriešanai pašvaldībām.
Ministru prezidents Vilis Krištopans šī gada martā negaidīti paziņoja, ka pašvaldību vēlēšanās 2001. gada pavasarī jau būtu jāvēl otrā līmeņa pašvaldības – apriņķi. Tas nevarēja nesatraukt sabiedrību, jo gandrīz neiespējami trijos mēnešos vienoties ar pašvaldībām par apriņķu koncepciju un pieņemt Saeimā likumu. Turklāt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām vēl nebūs notikusi pagastu apvienošanās, kurai ATR likums atvēlējis sešus gadus: līdz 2003. gada 31. decembrim – pēc vietējo pašval- dību iniciatīvas, bet pēc tam, līdz 2004. gada 30. novembrim, – pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajiem un likumā noteiktā kārtībā saskaņotiem projektiem. Šīs ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops premjera ieceri – ATR pasteidzināt – vērtē pozitīvi un uzskata, ka Latvijā varētu būt 12 līdz 15 reģionu jeb apriņķu («Diena», 22. marta numurs).
Aizdomas par to, ka ATR praktiski jau notiek (bez pašvaldību un iedzīvotāju līdzdalības), apstiprina N. Pēterkopa vērotais – kā ministrijas savas pārstāvniecības un reģionālos centrus izvietojušas rajonos. Tas esot pietiekams pamats iezīmēt iespējamos reģionu centrus. «Diena» arī ziņo, ka (neminot Rīgu) no desmit valsts institūciju centriem deviņi ir novietoti četrās pilsētās – Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā un Valmierā, Rēzeknē ir astoņi centri, Ventspilī – pieci, Tukumā, Jēkabpilī un Gulbenē – četri. Bauskā – tikai viens, un mūsu rajonam nolemtā vieta labi saredzama. Tātad – viss notiek. Taču rajona iedzīvotājiem nav priekšstata par notiekošo, jo gluži vienkārši trūkst informācijas, vai viņiem teritoriālās reformas norisē būs savs vārds sakāms.
Pagājušajā trešdienā, 5. maijā, Lauksaimniecības un pārtikas nozaru arodu biedrības Bauskas rajona nodaļas priekšsēdētājas Ārijas Gailes kabinetā sanāca iniciatīvas grupa, piedaloties arī «Bauskas Dzīvei», lai rosinātu rajona iedzīvotājus un dotu viņiem iespēju paust savu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu. SIA «Lielmežotne» direktors, 6. Saeimas deputāts, Jānis Rāzna uzskata: ja ejam uz demokrātisku sabiedrību, tad visas lietas ir jāizdiskutē. Savukārt bijušais rajona Padomes un Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Alfrēds Greiselis pauda viedokli, ka ideālākais teritoriālais dalījums būtu pirmskara variants, kad Latvijā bija 19 apriņķu, un tas būtu arī mazāk sāpīgi. Turklāt jāņem vērā, ka visa infrastruktūra ir orientēta uz jau esošo rajonu centriem un Rīgu. Neviens no iniciatīvas grupas neizteica vēlēšanos redzēt Bauskas rajonu Jelgavas reģionā.
Sarunas dalībnieki vienojās par sabiedrības iesaistīšanu diskusijā, piedāvājot anketu ar jautājumiem par administratīvi teritoriālo reformu un cerot uz iedzīvotāju aktivitāti.
