20. gadu sākumā Bauskā dzīvoja un strādāja slavenā Latvijas armijas ģenerāļa Krišjāņa Berķa brālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Kārlis Berķis.
20. gadu sākumā Bauskā dzīvoja un strādāja slavenā Latvijas armijas ģenerāļa Krišjāņa Berķa brālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Kārlis Berķis.
Tukšums vārda vietā
Kaut K. Berķim bija piešķirts augsts militārais apbalvojums un viņš tolaik bija pat Bauskas apriņķa priekšnieks, par viņu biogrāfiskajās vārdnīcās vai nu vispār nekas nav minēts, vai arī sniegtā informācija ir neprecīza un nepilnīga. Arī Aleksandra Berķa grāmatā «Ģenerālis Krišjānis Berķis» izvirzīta šī problēma. Strādājot Latvijas Valsts Vēstures arhīvā, manās rokās nokļuva lieta par Bauskas apriņķa priekšnieku Kārli Berķi, kas, manuprāt, sniedz atbildi.
Nonāk tiesas priekšā
1921. gada 13. maijā iekšlietu ministrs nozīmēja Kārli Berķi par Bauskas apriņķa priekšnieku. Tajā laikā pastāvošā kārtība noteica, ka apriņķa priekšnieks bija Iekšlietu ministrijas ierēdnis, kas pārzināja apriņķa lauku pašvaldību, policijas darbu, aizsargu darbību un pierobežas apriņķos (tātad Bauskas apriņķī) arī robežapsardzību. Divdesmito gadu sākumā visas minētās pārraudzības sfēras prasīja nopietnu darbu, lai tās tiktu sakārtotas. Diemžēl K. Berķis to visu nespēja paveikt. Tika pieļautas pat nelikumības, kuru rezultātā 1923. gadā viņu atbrīvoja no apriņķa priekšnieka amata.
Izdarīto pārkāpumu dēļ sekoja tas, kāpēc, manuprāt, informācija par viņu ir vēstures «baltais plankums». Nez vai to zina paši Berķu dzimtas piederīgie, bet arhīva dokumenti nepārprotami liecina, ka Latvijā tolaik cienītā ģenerāļa Krišjāņa Berķa brālis Kārlis nonāca tiesas priekšā un tika sodīts.
Policijā piekauj un spīdzina aizturētos
Šķirstot arhīva dokumentus, atklājas visai interesanta aina. Divdesmito gadu sākumā Iekšlietu ministrijā tika saņemta informācija, ka Bauskas apriņķa policijas 1. iecirknī (tas ir, Bauskā un tās apkārtnē) aizturētie policijas telpās tikuši piekauti un spīdzināti. Cietušas pat vairākas sievietes. Izmeklēt šos gadījumus iekšlietu ministrs uzticēja sevišķu uzdevumu ierēdnim Trauciņam. Pēc veiktās dienesta izmeklēšanas fakti apstiprinājās. Vēl vairāk – fiksēts bija arī viens cietušā nāves gadījums. Iekšlietu ministrs atbrīvoja no amata vairākus Bauskas policijas kārtībniekus. Pašu K. Berķi notikušais it kā tieši neskāra, bet aizrādījumu viņš tomēr saņēma. Brīdinājumu saņēma 1. iecirkņa priekšnieks Kārlis Puķītis.
Finansu nelikumības
Pār K. Berķa galvu nepatikšanu mākoņi savilkās pēc tam, kad 1923. gadā Iekšlietu ministrijas revidenta Rozenbaha veiktajā apriņķa policijas pārvaldes revīzijā atklājās finansu pārkāpumi un nelikumības. Tās bija sākušās jau 1922. gadā, kad K. Berķis darbā policijā bija pieņēmis vairākas sievietes. Viņas iztaujājot, atklāja, ka nekad policijā nav strādājušas, bet kopušas K. Berķa dzīvokli un viņa kundzi, kura gaidījusi bērnu. Par darbu sievietes saņēmušas algu kā apriņķa policijas darbinieces. Līdzīgi 1922. un 1923. gadā algu bija saņēmušas arī apriņķa policijas 1. un 2. iecirkņa priekšnieku mājkalpotājas. Turklāt izmeklēšanā bija konstatēts, ka policijas algu sarakstos atrodamās summas ir bijušas daudzkārt lielākas nekā mājkalpotājas saņēmušas patiesībā. Starpība bija nonākusi amatpersonu kabatās. To vēlāk gan īsti pierādīt nevarēja.
Pret Kārli Berķi revīzijas laikā liecināja arī policijas pārvaldes saimnieciskais darbinieks Rigasts. Viņš pavēstīja, ka apriņķa priekšnieks dzīvokli regulāri apkurinājis ar policijas pārvaldes ēku apsildei iegādāto malku.
Revīzijas laikā savākto materiālu bija pietiekami, lai 1923. gada 28. martā iekšlietu ministrs ar rezolūciju no amata atceltu apriņķa priekšnieku K. Berķi, apriņķa policijas 1. iecirkņa priekšnieku K. Puķīti un apriņķa policijas 2. iecirkņa priekšnieku A. Šteinu.
Nosūta uz pārmācības namu
Krimināllietas materiālos atrodams, ka K. Berķis nelikumīgi piesavinājies 54639,80 Latvijas rubļu, K. Puķītis – 36460 Latvijas rubļu, bet A. Šteins – 24350 Latvijas rubļu.
Ar Jelgavas Apgabaltiesas lēmumu Kārlim Berķim tika piespriests gads un seši mēneši pārmācības namā, bet K. Puķītim un A. Šteinam – katram vienu gadu ilgs cietumsods.
Sods tiek mīkstināts
Apelācijas iestādes vēlāk lietu pārskatīja. K. Puķīti un A. Šteinu attaisnoja, jo advokātiem bija izdevies pierādīt, ka viņiem nav bijis ļaunprātīgu nolūku. Visas naudas summas ar apriņķa priekšnieka ziņu tikušas reģistrētas apriņķa kancelejā. Par vainīgu visā šajā lietā tika atzīts tikai apriņķa priekšnieks K. Berķis, kurš bija pieļāvis nelikumības. Līdz tam piespriestais sods viņam gan 1925. gada 23. oktobrī tika mīkstināts un no jauna piespriests trīs mēnešu ilgs cietumsods. Sodu mainot, vērā tika ņemts K. Berķa arguments, ka noziegums nav izdarīts ļaunprātīgos nolūkos. Būdams valsts amatpersona, viņš bija rīkojies pēc cariskās Krievijas prakses, kad valsts amatpersonas sev mājkalpotājus algoja par valsts līdzekļiem.
K. Berķim piespriesto trīs mēnešu cietumsodu 1925. gada 16. novembrī ar Valsts prezidenta J. Čakstes amnestijas aktu mīkstināja, piemērojot to nosacīti ar 10 gadu ilgu aizliegumu ieņemt valsts amatus.
Pēc notikušā un nosacītā soda mēra termiņa beigām K. Berķis devās uz Franciju, kur studēja finansu zinības. Tad viņš trīsdesmitajos gados atgriezās Latvijā un pēc 10 gadu noilguma termiņa beigām sāka strādāt Tautas labklājības ministrijā. Vēlāk kļuva par Rīgas pilsētas Diskonta bankas direktoru.
Padomju varas gados K. Berķim izdevās izvairīties no represijām, kurās tomēr cieta viņa ģimene. 1944. gadā viņš atstāja Latviju un pēc kara mira Vācijā.
