Bauskas 1. vidusskolas Mazais ministru kabinets (MMK) kļuvis pazīstams ne tikai mūsu valstī, bet arī tālajā Austrālijā.
Bauskas 1. vidusskolas Mazais ministru kabinets (MMK) kļuvis pazīstams ne tikai mūsu valstī, bet arī tālajā Austrālijā. Piedāvājam publikāciju (saīsinātu) no avīzes «Austrālijas Latvietis» (1999. gada 26. marts).
Vairākas reizes esam rakstījuši par Bauskas 1. vidusskolu un tur izveidoto skolēnu pašpārvaldi, ..kas Latvijas skolu dzīvi mēģina vērst nacionālā un latviskā virzienā. Uzņēmīgos jauniešus par viņu iniciatīvu 1998. gadā uzteica arī dzejnieks Andrejs Eglītis, kas piedalījās Bauskā rīkotajā nacionālo skolēnu sanāksmē. Mazajam ministru kabinetam pēdējā laikā tomēr klājas grūti, par to uz Austrāliju sūtītā vēstulē raksta Bauskas 1. vidusskolas direktore Anta Rudzīte:
«Mums atkal iet grūti. Esmu nobažījusies par bērniem. Viņi gan ir jauki, ar gaišiem ideāliem un labiem nodomiem, tomēr bez dzīves rūdījuma. Vai viņi noturēsies?
Vakar (11.1.99.) inteliģences konferencē (Rīgā) mums nedeva vārdu. Runu bija sagatavojusi Gita Granta.
Pēdējā Politisko diskusiju kluba sēdē izteikti dominēja bailes no austrumu kaimiņa: sak, labāk nesauksim lietas īstajos vārdos, citādi var sadusmoties un uzbrukt Latvijai…
Ja saucam lietas īstajos vārdos, tad nacionālpatriotiskā audzināšana lielākajā daļā Latvijas skolu ir nožēlojamā līmenī. Skolēni nezina savas tautas vēsturi, un valsts līmenī tiek darīts pietiekami, lai viņi to arī neuzzinātu.
Skolotāji ir dzimuši, auguši un skolojušies okupācijas laikā, un lielākā daļa pietiekami labi tajā jutušies. Arī jaunajiem, kas pašlaik nāk no augstskolām, latviskas Latvijas ideāli ir sveši.
Mazais ministru kabinets «lec ārā» no kopskata, kā lai Škapars (inteliģences konferences vadītājs) viņiem dotu vārdu! Mēs vienīgie no jauniešiem – skolēniem vai studentiem – lūdzām vārdu.
Kad par uzlabojumiem Latvijas vēstures mācīšanā MMK rakstīja izglītības ministram J. Gaigalam, tad viņa atbilde (11.12.98.) bija:
– Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka nav lietderīgi ieviest atsevišķu mācību priekšmetu Latvijas vēsturē. Pirmkārt, vēstures mācīšanas jaunā koncepcija nosaka, ka vēstures mācīšanas mērķis nav tikai vēsturiskas informācijas nodošana skolēniem, bet arī vēstures priekšmetam raksturīgās kritiskās domāšanas, prasmju un iemaņu veidošana; tās ir kopīgas visam vēstures priekšmetam neatkarīgi no konkrētā satura. Otrkārt, Latvijas vēsture ir Eiropas un pasaules vēstures sastāvdaļa. Latvijas vēsturiskie likteņi nav izprotami, ja kaimiņu valstu un reģionu vēsturiskā attīstība tiek ignorēta vai aplūkota šķirti dažādos mācību priekšmetos.»
Tiktāl Bauskas 1. vidusskolas direktore Anta Rudzīte savā 12.1.99. vēstulē.
Kādas tad nu bija Bauskas vidusskolnieku atziņas, ar kurām tie vēlējās iepazīstināt Inteliģences apvienības 25. konferences dalībniekus 11. janvārī Rīgas Latviešu biedrībā? Te ir viņu pieteiktās, bet konferencē nepieņemtās runas teksts (saīsināts – «B. Dz.»):
«Ļoti cienījamie konferences dalībnieki! Diskutējot par šīs konferences tematu skolā, mēs vispirms centāmies izprast jēdziena «integrēt» būtību. Latīņu vārds «integrēt» nozīmē apvienot daļas vienā veselā, sakārtot tās. Sakārtot, bet no kādām pamatnostādnēm vadoties?
Tā kā Latvija ir vienīgā valsts zem saules, kuru gadsimtiem apdzīvo latvieši, ..tad nevar būt šaubu par to, ka šīs vērtības, šīs tautas gara mantas ir jāsaglabā. ..Tātad Latvijai jābūt un jāpaliek latviskai. Nevar būt runa par divkopienu valsti, nedz arī par kādu kausējamo katlu, kurā izveidos Latvijas politisko nāciju.
..Izšķirošā loma te ir vienotai izglītības sistēmai, kur visas valsts un pašvaldību skolas ne vien pakāpeniski pāriet uz mācībām latviešu valodā, bet arī vispusīgi apgūst latviešu tautas kultūru un tradīcijas. Kā piemēru mēs varam minēt Bauskas 2. vidusskolu – skolu ar krievu mācības valodu. Tajā ar jauno mācību gadu visās pirmajās klasēs mācību valoda būs latviešu. Bez tam, latviešu folkloras kopa šajā skolā darbojas jau desmito gadu.
Diemžēl pat vislabākie skolas nodomi piedzīvos neveiksmi, ja atbildīgajā bērnu un jauniešu integrācijas darbā vadošo vietu neieņems Izglītības ministrija. Konferences «Svešais cirvis cērt un cērt» gaitā mēs uzrakstījām vēstuli izglītības ministram J. Gaigala kungam (skat. augstāk – AL red.).
..Mēs nebūt nedomājam, ka Latvijas vēsturei vajadzētu mācību plānā iedalīt vairāk stundu. Mēs tikai gribam izjust apliecinājumu, ka arī mūsu tautai ir sava vēsture.
..Kāda nozīme skaitīt stundas, ja pēc tam seko ministrijas kontroldarbs vai centralizētais eksāmens, kurā Latvijas vēsturei ir atvēlēta ļoti maza, nenozīmīga loma? Vai nu mācies Latvijas vēsturi un nenokārtosi eksāmenus, vai arī kārto eksāmenu spīdoši, bet Latvijas vēstures notikumus piesauc tādā variantā kā piemēram: – arī Latviju skāra 1. pasaules karš. Ļoti drosmīgi karoja strēlnieki, bet 2. pasaules karā karoja leģionāri un sarkanarmieši.
Vai tiešām ar to pietiks?
Bauskas 1. vidusskolas Mazā ministru kabineta un Politisko diskusiju kluba vārdā
GITA GRANTA.»
Ko te varētu darīt?
Šim jautājumam atbildi meklējot, varētu rakstīt atbalsta vēstules skolas direktorei Antai Rudzītei vai kādam no Gitas Grantas vadītā Mazā ministru kabineta locekļiem… Viņu adrese: Bauskas 1. vidusskola, Uzvaras iela 10, Bauska, LV- 3900. AUSTRĀLIJAS LATVIETIS»
