Omulīgā bārbeliete Sandra Dreijere (dzimusi Kadiķe) ir profesionāla medmāsa un masiere, tomēr tuvākajā apkaimē viņa vairāk pazīstama kā brīnumgardu kliņģeru un kūku cepēja.
Omulīgā bārbeliete Sandra Dreijere (dzimusi Kadiķe) ir profesionāla medmāsa un masiere, tomēr tuvākajā apkaimē viņa vairāk pazīstama kā brīnumgardu kliņģeru un kūku cepēja.
Cepumu smarža ir labākā reklāma
Šo darbu veicot, Sandra atpūšoties. Tas viņai palīdzot atbrīvoties pat no galvassāpēm. Pašu pirmo torti palūguši izcept kādām bērēm. Tā nu ziņa par viņas māku izkļuvusi no mājas, gluži kā cepumu saldā smarža, kas sajūtama jau iztālēm. Kopš tā laika Sandra cepusi kūkas radiem, draugiem, kaimiņiem un arī svešiem cilvēkiem visdažādākajiem dzīves gadījumiem. Interese par saimniekošanu radusies agrā bērnībā, jo mamma ļāvusi meitai piedalīties visādos virtuves darbos. Sandras vecmāmiņas māsa bijusi mājturības skolas absolvente un gadiem ilgi aicināta par saimnieci godos. Dažas reizes meitene gājusi viņai palīgā un nolūkojusi, kā top galda klājums 150 viesiem.
Īstu brīnumu mazmeita radījusi savas vecmāmiņas 80. dzimšanas dienā. Piecus kilogramus smagajai tortei apkārt kā zvaigznes stari tikuši aplikti medus kūkas gabaliņi. Kārums bijis tik prāvs, ka ar vieglo mašīnu neesot varējuši aizvest.
Receptes ierakstītas atmiņā
Sandras gardumi no Bārbeles savulaik ceļojuši arī uz Cēsīm, Daugavpili un Rīgu, bet visvairāk pasūtījumu nācis no Stelpes, Skaistkalnes, Bārbeles un Bauskas. Receptes Sandra nepieraksta, viss esot prātā, un divu vienādu kūku neesot bijis. Dekorēšanai tiek izmantoti tikai augļi, krēms un cepumu drumsliņas. Mīklai un krēmam Sandra nepievieno vanilīnu, pārtikas krāsvielas, esences, arī riekstus ne (tas nepatīkot vecākiem cilvēkiem!). Tiek izmantotas iecukurotas citronu un apelsīnu miziņas, sula, pašas vai pasūtītāja ievārījumi, lauku olas, putukrējums. Jaunums esot rupjmaizes torte ar brūkleņu ievārījumu. Bieži kūka nav tikai našķis, bet arī dāvana. Tāpēc cepējas fantāzija labāk raisoties tad, ja raksturots jubilārs.
«Ežu ģimene» top īpašiem svētkiem
Bērnu ballītēm biežāk esot jācep kliņģeris. Nereti mazais jubilārs to pasūta pats, un tad Sandrai nākas pacietīgi ieklausīties viņa vēlmēs. Reiz kāds jaunietis savai 18. dzimšanas dienai tik rūpīgi bija izdomājis torti, ka to nācies cept gandrīz vai pēc rasējuma… Cepēja arvien raizējas, vai baudītājiem kārums garšos vai izdosies to aizvest un saglabāt līdz pasniegšanas brīdim. Sandra ir priecīga, ja pasūtītājs izsaka savu vērtējumu. Jāteic, ka torte, kas tika dāvināta «Bauskas Dzīves» redakcijai, izkusa mutēs ļoti ātri…
Bija pārsteigums uzzināt, ka tortes ļoti īpašiem gadījumiem cep arī Sandras tētis Jānis Kadiķis. Meistarstiķis esot kūku trijotne – ežu ģimene, «adatām» mandeles divas stundas tiekot asinātas ar žileti. Sandras dēliņš Kaspars virtuvē ir liels palīgs.
Sandra atzina, ka beidzot viņa esot ieguvusi savu «es». Skolas gados Bārbelē viņu pazinuši kā skolotājas meitu, kad sākusi strādāt, – kā priekšsēdētāja meitu, kad apprecējusies, – kā policista sievu. Tagad cilvēki iepazinuši tieši viņu pašu – Sandru, kura cep kūkas.
