1999. gada martā spēkā stājās jaunais Civilprocesa likums (CPL). Par to sīkāk 5. marta numurā, «Juridiskajā lappusē», rakstā «Jaunais Latvijas Civilprocesa likums aktivizē pušu lomu», izklāstīja rajona Tiesas priekšsēdētāja I. Andžāne.
1999. gada martā spēkā stājās jaunais Civilprocesa likums (CPL).
Par to sīkāk 5. marta numurā, «Juridiskajā lappusē», rakstā «Jaunais Latvijas Civilprocesa likums aktivizē pušu lomu», izklāstīja rajona Tiesas priekšsēdētāja I. Andžāne. Svarīgas pārmaiņas skar arī to sadaļu, kas regulē, kā tiek izpildīti tiesas nolēmumi.
Diemžēl, lai Civilprocesa likuma prasības varētu pilnīgi izpildīt, 1. martā bija jābūt apstiprinātai jaunai tiesas spriedumu izpildes instrukcijai un virknei Ministru kabineta noteikumu. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, pašlaik tie ir izstrādāti un nodoti parakstīšanai.
Taču jau tagad pilsoņiem vajadzētu zināt, ka pēc tiesas nolēmumu pasludināšanas ir jāvēršas tiesā ar iesniegumu un jāsaņem izpildu raksts. Tad ar šo izpildu rakstu un iesniegumu, kurā jānorāda piespiedu izpildes līdzekļi, saskaņā ar CPL 557. pantu, vēršas tiesu izpildītāju kantorī, norādot piespiedu izpildes veidu. Piemēram, norāda, ka lūdz vērst piedziņu uz parādnieka darba algu un mantu, to pārdodot.
Ar izpildu dokumenta un iesnieguma iesniegšanu piedzinējs samaksā tiesu izpildītājam sprieduma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams sprieduma izpildes sākšanai piedzinēja norādītā veidā. (Tas ir – ceļa izdevumi, samaksa ekspertam, sludinājumi, maksa par parādnieka mantas glabāšanu un pārvadāšanu u. c.)
Civilprocesa likumā ir paredzēti gadījumi, kad piedzinējs no izpildes izdevumiem ir atbrīvots, taču tad šos izdevumus vienalga piedzen no parādnieka, bet valsts ienākumos.
Katrs izpildu gadījums ir atsevišķs un ir skaidrojams atsevišķi tiesu izpildītāju kantorī.
Jaunās pārmaiņas CPL attiecībā uz izpildu lietvedību spēkā stājas daļēji, līdz brīdim, kad spēkā stāsies attiecīgie grozījumi likumā «Par tiesu varu», tad arī tiesas spriedumu pareizu izpil- di laikus kontrolēs pati tiesa. Pašlaik to dara Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments.
Turpmāk arī paredzēts, ka tiesu izpildītāju darbs nebūs finansēts no budžeta, bet algu tie nopelnīs līdzīgi kā advokāti un notāri, veicot savus profesionālos pienākumus.
