Prātiņ, nāc mājās!
Prātiņ, nāc mājās! Tāds ir šīs nedēļas rezumējums. Loģika esot zinātne par domāšanas likumiem. Tātad domājošu cilvēku darbiem būtu jāpakļaujas loģikai. Diemžēl mūsu zemītē tā nenotiek. Nepilnu pusgadu pastāvošais veidojums, ko sauc par valdību, nonācis strupceļā. Solītās attīstības kā nav, tā nav, bet ar katru nedēļu spēkā pieņemas partiju sadursmes. Politiķi bārsta aizvainojošas asprātības: «suņu murgi», «Lembergas Emīls», «lielgabalu gaļa» utt.
Šķēlem un Bērziņam tas vien prātā, kā gāzt šo valdību, vēl nesen apgalvoja Vilis Krištopans. Andris Šķēle to uzņēmis kā ļoti nopietnu paziņojumu, par ko būtu vērts diskutēt ar premjeru, piebilstot: diez vai līdz runām tiks, pirms kritīs Krištopana valdība.
Tautas partija ķērusies pie darbiem un iesniegusi pieprasījumu Saeimas Prezidijam par neuzticības izteikšanu premjeram. Balsojums rādīšot, vai deputāti ir tikpat godīgi kā ekonomikas ministrs Ainārs Šlesers, kurš atteicies kalpot ekonomiskajiem grupējumiem. Sekoja viņa atsaukšana no valdības.
Preses konferencē Ainārs Šlesers izteicies, ka valsti vada Ventspils mērs Aivars Lembergs. Šo domu izvērsa ekspremjers Andris Šķēle: tas, kurš būs ar mieru strādāt Šlesera vietā, būs piekritis darboties marionešu valdībā, bet Viļa Krištopana atrašanās premjera amatā apdraudot Latvijas valstisko suverenitāti, jo nevarot zināt, kas stāv aiz Lemberga.
Vispārējā jūklī apbrīnojami «noturīga» ir «TB»/LNNK frakcija. Tās vadītājs Andrejs Požarnovs visai nepārliecinoši, kā pēc iemācīta teksta steidza paziņot, ka tēvzemieši atbalsta Krištopana valdību, kurā ir vismaz viens pamatīgs melis: vai nu Šlesers, apgalvodams, ka Lembergam ir noteicoša loma valdībā, vai Krištopans, kurš to kategoriski noliedz.
Kaut gan «Latvijas ceļa» frakcijas vadītāja Kristiāna Lībane Aināra Šlesera izteikumus nosaukusi par «prāta emocijām», valdības vadītājs Tautas partijai atsūtījis simt lappušu garu skaidrojumu, kāpēc bijis jāatsauc ekonomikas ministrs. Ne tas, ne sarunas ar Vili Krištopanu neesot pārliecinājušas Jauno partiju, ka aiz notikušā neslēpjas politiskas spēles.
Politologs Artis Pabriks «6. jautājumā» atzinīgi vērtēja tautu, kas nobalsojusi par strādātspējīgu Saeimu, bet politiķi to nav izmantojuši un valdību nav veidojuši pēc loģikas principiem. Vai tauta ir tiesīga prasīt atbildību no Valsts prezidenta par neveiksmīgu premjera izvēli, ja arī viņa pilnvaras ir ierobežotas?
Gandrīz kā kriminālromāni bija lasāmas augsto valsts amatvīru ienākumu deklarācijas. Nabaga Lembergam, piemēram, kā norunājuši, vienā gadā ārzemēs nomiruši trīs bagāti radinieki un atstājuši lielu mantojumu Austrālijas un citās valūtās. Dažam, šķiet, darbdiena paiet, skrienot no padomes uz padomi un algu papīrus parakstot. «Malks» nav skaudīgs un izsaka dziļu līdzjūtību bēdu nomāktajiem mantiniekiem.
Atklājās, ka par vēstures mācīšanu skolās atbildīgs ir mistiskais Izglītības satura un eksaminācijas centrs. Vienisprātis ar to ir arī izglītības ministrs Jānis Gaigals: ar Latvijas vēstures nepilnīgu mācīšanu esot jāsamierinās. Bet nācijas vēsture un valoda ir divi pamatakmeņi, uz kuriem balstās valsts neatkarība. Pašreiz apdraudēti ir abi.
