Gandrīz katru dienu masu informācijas līdzekļos dzirdams un lasāms par valsts akciju sabiedrības «Latvenergo» privatizāciju.
Gandrīz katru dienu masu informācijas līdzekļos dzirdams un lasāms par valsts akciju sabiedrības «Latvenergo» privatizāciju. Spriests tiek galvenokārt par to, kāds rezultātā būs ekonomiskais efekts, cik latu iebirs tā vai cita politiskā un ekonomiskā grupējuma kontos, bet neviens nerunā par šī darījuma morāli ētisko aspektu.
Dziļu neizpratni izsauc fakts, ka diez vai kāds no gudrajiem spriedējiem ir padomājis, ka tik vērtīgā objekta privatizācijas pamatā ir mūsu – latviešu tautas – likteņupe Daugava! Domāju, ka bez Daugavas nebūtu ne latviešu tautas, ne Latvijas valsts. Kāda dziesma atgādina: «Būtu Daugava apsargāta, netrūktu latvjiem brīvības.»
Man, vecam vīram, asaras sariešas acīs, kad pēc atmiņas citēju atmodas laika dzejnieka Ausekļa pravietiskās rindas: «Vai tādēļ bij’ Pērkonam Daugavu rakt, lai dieviem un tēvijas sargiem būt’ skaudīgi slāpušiem ūdeni lakt, ar bizmaņiem kaudamies bargiem.»
Vai mūsu valsts likteņa lēmēji apzinās, kādu atbildību uzņemas, pieņemot lēmumu par Daugavas straumes, visas latviešu tautas kopīpašuma, privatizāciju? Kā drīkst pārdot Daugavas straumes enerģiju ar visām uz tās uzceltajām spēkstacijām? Ko par to teiks mūsu tautas pēcteči? Kangara nodevība, salīdzinot ar šo, būs tikai necils lauku ziediņš.
Ļoti izbrīna fakts, ka pēc esošās informācijas galvenie Daugavas privatizācijas aizstāvji ir tieši partiju «TB»/LNNK un «Latvijas ceļš» politiķi, kuri citādi vārdos lielie «patrioti».
Pēdējās dienās esmu dzirdējis tikai vienu atbildīga valsts darbinieka pozitīvu balsi. Proti, 5. maijā Valsts kontroles (VK) informatīvajā raidījumā radio valsts kontrolieris Raits Černajs nepārprotami pateica, ka «Latvenergo» darbojas labi, bez finansu pārkāpumiem un VK ir par tā saglabāšanu līdzšinējā statusā kā valsts īpašumu. Lai viņam cieņa un atzinība! R. Černajam mans 100 procentu atbalsts.
Rakstu šīs rindas, jo uzskatu, ka tas man, bijušajam Birzgales pagasta «Līberu» māju iedzīvotājam, ir pienākums. «Līberi» atradās Daugavas kreisajā malā divus kilometrus augšpus Ķeguma dambja. Tur, kur kādreiz ganīju govis, tagad jau vairāk nekā 60 gadu viļņojas dziļš Ķeguma ezera ūdens.
Kad pēc Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa lēmuma būvējām Ķeguma spēkstaciju, pamatā bija doma: elektrību ražos mūsu Daugavas straume, nevis dārgās angļu ogles. Tagad «Latvenergo» un Daugavu gatavojas pārdot svešzemniekiem.
A. KAUPMANIS Bauskā
