Bauskas rajona Lauksaimniecības biedrību apvienība 14. maijā bija iecerējusi tikšanos ar 7. Saeimas deputātiem, lai raisītos korekta un konstruktīva saruna par situāciju tautsaimniecībā.
Bauskas rajona Lauksaimniecības biedrību apvienība (LBA) 14. maijā bija iecerējusi tikšanos ar 7. Saeimas deputātiem, lai raisītos korekta un konstruktīva saruna par situāciju tautsaimniecībā.
Iecere gan īsti neattaisnojās, bet Bauskas zemnieki un pārstāvji no Liepājas, Saldus, Cēsu, Kuldīgas, Dobeles, Jelgavas rajona parādīja vienotību prasību īstenošanā.
Deputātiem laucinieki nepatīk
Gandrīz divsimt zemnieku Līduma kultūras namā cerēja ieraudzīt visu uzaicināto Saeimas frakciju pārstāvjus, lai saņemtu no viņiem lietišķus priekšlikumus, kā glābt laukus no iznīcības. Diemžēl viņi jutās vīlušies. Atbraukuši bija ar Bauskas novadu saistītie tautas kalpi no opozīcijas: Atis Slakteris un Aivars Tiesnesis (Tautas partija) un sociāldemokrāti Jānis Ādamsons un Jānis Leja. «Latvijas ceļa» un Jaunās partijas sūtņi, atklājās, bija visai nekompetenti, bet tēvzemieši zemnieku izmisuma saucienu vispār ignorēja.
Lejupslīde nav apturēta
«Latviešu zemniekam ir atņemtas tiesības savā tēvu zemē piepildīt tirgu,» vēstījumā konferencei sacīja rajona LBA valdes priekšsēdētāja vietnieks, Rundāles pagasta zemnieks, Arvīds Kraņevskis. Lauku ļaužu izmisuma cēloņus viņš nosauca tieši, bez aplinkiem. Gaļas imports tuvojas 70 procentiem, un tās ražošana valstī ir iznīcināta. Līdz ar to krasi samazināsies labības audzēšana lopbarībai. Aizdomāties par notiekošo muitas punktos liekot «Rīgas miesnieka» direktora informācija, ka trešdaļa importētās gaļas esot «nezināmas izcelsmes» un ievesta nelegāli. Tāda pati situācija vērojama arī cukura tirgū. «Ar piena produktiem varam veiksmīgi ieiet pasaules tirgū,» atzina A. Kraņevskis. Taču šogad par pusi samazinātas investīcijas un sagaidāms, ka tikpat krasi saruks ienākumi un starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem būs ar lielu mīnusa zīmi. Valstī nepārtraukti ieplūst subsidēta produkcija, un latviešu zemnieks ar to nevar konkurēt. «Tas nav produkcijas kvalitātes, kā mums cenšas iestāstīt, bet gan subsīdiju karš,» apgalvoja A. Kraņevskis. Viņš uzskata, ka zemniekiem ir tikai divas izejas: aiztaisīt robežas ciet vai subsidēt lauksaimniecisko ražošanu.
Prasībās vienoti
Mums vairs nav ko zaudēt, tādu viedokli pauda visi, kas uzstājās debatēs. Robežas jāslēdz, lai valstī neienāktu neviena tonna subsidētas un nelegālas produkcijas, kamēr reāli sāks darboties Valsts tirgus aizsardzības komisija un kamēr deputāti sakārtos likumdošanu. Laukos valda bezdarbs un bezcerība, ar kredītu politiku tiek diskriminētas nelielās saimniecības, bet nav uzskaitāmas visas tās organizācijas, komisijas un padomes, kas uzdodas par zemnieku aizstāvēm. Baušķenieki ieteica visos rajonos veidot zemnieku pašpārvaldes uz demokrātiskiem pamatiem: nevis no augšas, bet no apakšas – no pagastiem. Un Saeimai jāpieņem likums par pašpārvaldi.
Latvijas Lauku asociācijas priekšsēdētājs Andris Kāposts no Cēsīm: «Ja šodien nevienosimies, citas reizes nebūs.»
Juris Janeks stāstīja par šādu pašu sanāksmi Liepājā un tur pieņemto rezolūciju – par ceļu bloķēšanu un piketu organizēšanu, lai panāktu iekšējā tirgus aizsardzību.
Antons Kalniņš no Cēsu rajona atcerējās, ka pirms piecdesmit gadiem viņa ģimene izsūtīta uz Sibīriju, bet šopavasar 25. martā viņš likvidējis lopus un pārgājis uz naturālo saimniekošanu. «Nav vainīgi ne krievi, ne vācieši, bet pašu bāleliņi,» rezumēja cēsnieks.
Dobeles rajona zemnieku pārstāvis ar nožēlu konstatēja, ka ir gan nomainīts valsts nosaukums, bet iekārta palikusi tā pati. Mēs savas mājas turam kārtībā, taču valstī kārtības nav. Beidzot mēs, kuri arī «sarkano» valdīšanas laikā dubļus bridām, esam sapratuši, ka jābūt vienotiem un kārtība valstī jāieved pašiem, atzina dobelnieks.
Bērzukroga zemnieks no Cēsīm Actiņš atgādināja, kā Eiropas Savienības valstu zemnieki cīnījās par savām tiesībām, bloķējot ceļus, un jautāja: «Vai mēs, strēlnieku mazdēli, to nevaram?» Zālē ne tikai lauku saimniecēm asaras ritēja pār vaigiem, runājot par savām sāpēm, balss aizlūza pat stiprajiem lauku vīriem.
«Nesēdēsim mājās un negaidīsim, ka mūsu vietā ies kāds cits!» aicināja mežotniece Anita Vismane. Lēmums bija vienots: ja valdība nepildīs zemnieku vēlmes, viņi no ekonomiskām prasībām pāries uz politiskām.
Lietišķu padomu vietā partiju duelis
Četras stundas ilgajā saietā visneomulīgāk jutās deputāti, kuriem bija jāuzklausa visi izmisumā nonākušo zemnieku pārmetumi un jautājumi, uz kuriem atbildot politiķi neapjuka, bet zemnieki pie skaidrības tik un tā netika. Jānis Ādamsons vainu novēla uz ekspremjeru Andri Šķēli, kurš parakstījis sasteigtos brīvās tirdzniecības līgumus. Savukārt Atis Slakteris apgalvoja, ka līgumi dod iespēju aizsargāt iekšējo tirgu, bet valdībā šajā ziņā nekas netiekot darīts. «Saeima nevar valdības vietā strādāt, Saeima to var tikai nomainīt,» sacīja Atis Slakteris, noslēdzot abu partiju «badīšanos».
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Arnis Mugurevičs skaidroja viņa pārstāvētās ministrijas galvenos darba virzienus, par darāmo gan vairāk runājot nākotnes formā: iekšējā tirgus aizsardzība, lauku pašpārvaldes, ārējo tirgu meklēšana, produkcijas kvalitāte.
Bauskas rajona Lauksaimniecības biedrību apvienības rīkotajā konferencē nolēma, ka zemnieki paliek pie savām prasībām par iekšējā tirgus aizsardzību un ir gatavi protesta akcijām pēc Republikas štāba noteiktā darbības plāna.
