Ar muguras sāpēm sirgst arvien jaunāki cilvēki. Deģeneratīvi distrofiskas pārmaiņas mugurkaulā ir biežākais cēlonis sāpēm, kas izpaužas ne tikai mugurā, bet arī plecos, rokās, kājās, galvas pakauša daļā un krūškurvī, nereti pat imitējot sirdssāpes.
Ar muguras sāpēm sirgst arvien jaunāki cilvēki. Deģeneratīvi distrofiskas pārmaiņas mugurkaulā ir biežākais cēlonis sāpēm, kas izpaužas ne tikai mugurā, bet arī plecos, rokās, kājās, galvas pakauša daļā un krūškurvī, nereti pat imitējot sirdssāpes.
Pavasarī saasinās viena no izplatītākajām kaitēm – kakla, krūšu vai jostas daļas radikulīts.
Šie slimnieki poliklīnikā ir neirologa pacienti. Taču dakteris Juris Landorfs, kurš specializējies neiroloģijā, pašlaik ir atvaļinājumā. Pacientiem padomus sniegt piekrita Bauskas rajona Centrālās slimnīcas terapijas nodaļas vadītāja LIJA KRŪMIŅA.
– Radikulīts ir muguras smadzeņu saknītes iekaisums. Tas var rasties, muguru apsaldējot, sapūšot caurvējam, dažkārt arī pēc gripas. Mugura sāp ne pa jokam, nevar pakustināt pat kājas. Diskogēns radikulīts var rasties no smagumu celšanas, kad tiek traumēti, izstumti no vietas mugurkaula diski. 95 procentos gadījumu radikulītu veiksmīgi izārstē.
Lai izvairītos no radikulīta, jāpiesargās. Dzirdēts teiciens, ka līdz 40 gadu vecumam cilvēks cenšas samaitāt savu mugurkaulu. Pēc tam gatavs darīt jebko, lai atgūtu veselību. Lielāko ļaunumu nodara pārslodzes pēc atslābuma. Reti kurš regulāri vingro, sporto. Pats labākais, ko varam darīt muguras labā, ir regulāras fiziskās nodarbības, skriešana, peldēšana. Tas nostiprina muguras muskulatūru, kas savukārt stingri «sargā» mugurkaulu.
Lielākā daļa cilvēku ziemu pavadījuši, gulšņājot uz dīvāna, lasot avīzes. Pavasarī ar joni dodamies darbos, piemēram, intensīvi rakt dārzu. Lai ātrāk iesauļotos, metamies pliki, aizmirstot, ka aprīlī un maijā vējš ir ledains. Tad nu mugura pagalam. Radikulīts pavasarī un rudenī ir mehanizatoriem raksturīga slimība, jo viņi augu dienu garas stundas pavada vienā pozā, caurvējā, izjūtot vibrāciju. Esmu sastapusies ar pacientēm, kuras radikulītu «saķērušas», logus mazgājot vai veicot ģenerāltīrīšanu vienlaikus ar pamatīgu mājas vēdināšanu.
Cilvēks, kurš reiz izjutis radikulīta sāpes, parasti cenšas turēt mājās atsāpinošus medikamentus. Visbiežāk iesakām paracetamolu vai «Acetazone Forte», kas jālieto pa tabletei četras reizes dienā. Svarīgi ir turēt sāpošo vietu siltu, pie krustiem mēdz siet zaķādas, trušādas, aitādas, no suņa vilnas adītu lakatu. Tomēr īpaša sildīšana (nekādu termoforu!) vai masāža akūta radikulīta slimnieka veselības stāvokli var pasliktināt. Populāri ir dažādi ierīvējami medikamenti, sildošas ziedes, piparu plāksteris. Slimniekam nepieciešams miers un siltums. Tālāk gan nekādu pašārstēšanu nevajadzētu veikt. Medikamentus un procedūras nozīmēs ārstējošais mediķis pēc slimnieka apskates.
