Var pārdot jebko, ja ir, kas pērk. Rīgā un citviet vidusskolēniem iepriekš piedāvāts nopirkt eksāmenu jautājumus un atbildes.
Var pārdot jebko, ja ir, kas pērk. Rīgā un citviet vidusskolēniem iepriekš piedāvāts nopirkt eksāmenu jautājumus un atbildes.
Latvijas vidusskolēni centralizēto eksāmenu svešvalodā un matemātikā kārto dažus gadus. Noslēpumainība augstākajā pakāpē. Ikviens abiturients tiek apzīmēts ar īpašu kodu. Aploksnes ar uzdevumiem atver tikai pirms eksāmena, bet priekšmeta skolotājam šajā dienā jāatturas pat paskatīties skolas virzienā. Darbus nosūta uz Izglītības un zinātnes ministriju Rīgā, kas organizē to novērtēšanu. Tam būtu jānodrošina pilnīga objektivitāte, vērtējot skolēnu zināšanas.
Tostarp abiturientiem un viņu vecākiem šopavasar tika nodrošinātas vairākas dienas stresa. Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi pauda, ka, iespējams, informācijas noplūdes dēļ šīgada vidusskolu absolventiem netiks izsniegts sertifikāts, kas apliecina svešvalodu zināšanu pakāpi. It kā skolēni būtu vainojami notikušajā.
Policija 20. maijā paziņoja, ka par matemātikas eksāmena uzdevumu tirgošanu Limbažos un Rīgā aizturētas divdesmit personu. Tāpēc tikai piektdienas, 21. maija, rītā izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals radio uzrunā paziņoja, ka eksāmens todien tomēr notiks, kā iepriekš paredzēts. Izrādījies, ka blēžu piedāvātais vispār nav bijis šī gada matemātikas eksāmena uzdevumu komplekts, un par krāpšanu ierosinātas krimināllietas.
Pirms šī atzinuma Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi kategoriski nolieguši, ka informācijas noplūde varētu būt sākusies augstās iestādes sienās. Drīzāk tas noticis kādā lauku rajonu skolā, kam eksāmenu uzdevumi tiek nogādāti iepriekš. Tā tika sacīts televīzijas raidījumā «Panorāma».
Lauku pedagogi neslēpj aizvainojumu. Iecavas vidusskolas direktore Agra Zaķe notikušo dēvēja par prostitūciju ministrijas līmenī. Vairākas aptaujātās mūsu rajona skolu angļu valodas skolotājas sacīja līdzīgi – kopš ieviesti centralizētie eksāmeni, sākušās arī ķibeles: informācijas noplūde, savstarpēja neuzticēšanās un vainīgā meklēšana. Kurš cits, ja ne tas, kurš strādā… Viņas gan nevarēja nosaukt kaut vienu piemēru, kad eksāmenā būtu radušās aizdomas – skolēns jautājumus zinājis iepriekš.
Līvija Hammere matemātiku māca 39. gadu un arī šogad gatavo abiturientus pārbaudījumiem. Viņa pauda neizpratni, kāpēc šos, tik svarīgos centralizētos eksāmenus ministrija ieplāno nevis jūnijā, bet maijā, kad notiek arī citu priekšmetu stundas. Citiem ir matemātikas nodarbība, bet citiem jākārto angļu valodas eksāmens.
Izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals 21. maija rītā visai Latvijai apgalvoja, ka tehniskais nodrošinājums centralizētā eksāmena norisei pilnībā atbilstot pasaules praksei un līmenim. Kaut nu tā būtu! Savukārt, runājot par cilvēkiem, statistikas dati liecina, ka par vienu skolotāja darba stundu Igaunijā valsts pašlaik maksā divus ASV dolārus, Somijā – 20, bet Latvijā – vienu dolāru (apmēram 58 santīmus). Par šādu atalgojumu rindā uz skolotāja darbu neviens nestāvēs. Varbūt tāpēc tiek izteikts apgalvojums, ka pērkams un pārdodams ir viss.
