Biju Holandē maija sāku-mā, bet nevienu no abiem tās simboliem (tulpes un vējdzirnavas) neredzēju. Tātad neapmeklēju īstos novadus.
Biju Holandē maija sāku-mā, bet nevienu no abiem tās simboliem (tulpes un vējdzirnavas) neredzēju. Tātad neapmeklēju īstos novadus.
Dažas dienas pavadīju pavisam īpatnējā Limburgas provincē (valsts dienvidi), kura atšķiras no visas Nīderlandes jau ar to vien, ka ir ka-tolistiska (pārējā šīs zemes daļa – protestanti). Provinces galvas-pilsēta ir Māstrihta (120 tūkstoš iedzīvotāju), tajā atrodas Eiropas žurnālistikas centrs. Bet Eiropas Sa-vienības vēsturē pilsēta iegājusi ar 1991. gada decembrī pieņemto Mās-trihtas līgumu un domu par eiro…
Pītersbergas alās
Māstrihta radusies kā seno romiešu apmetne pie Māsas upes. Šī ir bijusi stratēģiski svarīga pil-sēta, par to laika gaitā cīnījušās ho-landiešu, spāņu, franču un beļģu armijas… Māstrihtā daudz 13., 16. un 18. gadsimta vēstures un arhitek-tūras pieminekļu.
Ārpus Māstrihtas, tās pievārtē, atrodas slavenās Sent Pītersber-gas alas, kuras veido apbrīnojams labirints ar 20 tūkstoš ejām un pārejām. Daudzajos karos un ne-mieros Māstrihtas iedzīvotāji tās izmantojuši kā drošu patvērumu.
Apbrīnas vērtas ir arī Lihten-bergas pilsdrupas, kas ir vecākās Nīderlandē un no kurām pārre-dzama Māsas upes ieleja.
Saulainākā Nīderlandes pilsēta
Māstrihta ir vistālāk valsts dienvidos esošā pilsēta. Bezgala omulīga, jauka, internacionāla, nedaudz franciska. Ļoti slavena ar Limburgas reģiona kulinārijas gardumiem – īpašajiem sieriem, sēnēm, sparģeļiem un pīrāgiem. Iepirkties kārajiem atliek tikai nedaudz paiet pa Stokstrātes ielu, un veikalu skatlogu valdzinājums jūs ilgu laiku nelaidīs prom…
Māstrihta ir savdabīga pilsēta, jo ir iespējams tajā pabrokastot un tad tikai pēc vienas stundas brau-ciena ar mašīnu vai autobusu jau var dzert kafiju Briselē (Beļģija), Diseldorfā vai Ķelnē (Vācija). Varat izvēlēties dažu stundu ceļojumu un tad pusdienot Luksemburgā, pat Parīze ir tikai vienas dienas brau-ciena attālumā.
Puķu vietā audzē marihuānu
Holandē atļauta legāla tirdz-niecība ar marihuānu un hašišu, ir kafejnīcas, kur to var nopirkt un smēķēt. Tajās lasāmas pat spe-ciālas ēdienkartes – var nopirkt hašiša smalkmaizītes utt.
Holandiešu žurnāliste Anneke Amelroja uzskata, ka narkotiku tirdzniecība un lietošana viņas valstī būtu jāierobežo. Pārāk maz tiekot veikts audzinošais un izglī-tojošais darbs. Bieži vien cēlonis narkomānijai un alkoholismam ir personiskās nelaimes, traģēdijas, kurās sabiedrība un valsts nepa-līdz. Gadās, ka sieva zaudē vīru un bērnus autoavārijā, sievu pa-met vīrs, aizejot pie citas… Kur rast atbalstu? Par to vairāk jādo-mājot. Aizliegt narkotikas Holan-dē tā pēkšņi nevarētu, gan jau to vietā rastos atkal kas cits. Un joprojām daudzās mājās puķu vietā audzē marihuānu…
Alga un nodokļi
Visās Eiropas Savienības val-stīs noteikta minimālā darba alga. Nīderlandē minimālā alga mēnesī ir 2400 guldeņu.
Pie mums tiek domāts un dis-kutēts par TV un radio nodokli, Holandē tāds pastāv un tiek ieka-sēts. Tiešām ir īpaša inspekcija, pārbauda mājas un skatās, cik te-levizoru ir, vai kādu neslēpj un kā maksā šo nodokli.
Pievienotās vērtības nodoklis ir 17,5%, tā nav avīzēm, jo viena no demokrātijas izpausmēm ir tiesības uz brīvu vārdu un izteikšanos, uz brīvi pieejamu informāciju. Tādēļ laikraksti netiek aplikti ar PVN (šī brīvība vēl ir saglabāta arī Latvijā). Aiz profesionālas intereses Māstrih-tā nopirku Limburgas provinces avīzi, nepieciešamības dēļ iegādājos šampūnu, un… par šampūnu samak-sāju lētāk nekā par laikrakstu.
Nīderlandes Karaliste – valsts pie Ziemeļjūras, kuras platība mazāka nekā Latvijai – tikai 41,2 tūkstoši km², bet iedzīvotāju skaits 15 miljonu.
Nacionālā valūta – Nīder-landes guldenis (NLG), viens NLG ir Ls 0,28.
Normālas pusdienas vai va-kariņas var paēst par 50 gul-deņiem, klāt piedzerot glāzi vīna par 4 guldeņiem (protams, var izvēlēties arī dārgāk).
